Ventspils novadā jau diennakti cīnās ar ugunsgrēku siena ruļļu angārā

Vakar no rīta Ventspils novada Piltenes pagastā izcēlās ugunsgrēks kādā angārā – tur dega salmi un siena ruļļi. Zemnieku saimniecībai “Ābolkalni” tā ir liela nelaime, zaudējumi finansiāli gan vēl nav aprēķināti, bet kopumā sadeguši 800 salmu ruļļi un 200 siena ruļļi. Apdrošināts diemžēl nekas nebija - ne pati ēka, ne arī lopbarība. Dzēšanas darbi turpinās arī šodien.

Zemnieks Artis Fetlers, kura īpašums gandrīz nodedzis, uzsver - tie ir lieli finansiāli zaudējumi saimniecībai, jo viens rullis maksā aptuveni 15 eiro. Par laimi tas notika vasarā, nevis rudenī, kad vairs nebūtu iespējams lopiem šo barību sagādāt. Siens nebūs jāpērk no citiem zemniekiem, to izdosies sagādāt pašiem.

Izsaukumu uz notikumu vietu ugunsdzēsēji saņēma vakar plkst. 9.00 no rīta. Kā skaidro VUGD pārstāvis Raitis Šmits, tad šāda tipa, tik vērienīgi dzēšanas darbi pēdējo reizi notika pirms trīs gadiem Stiklu ciemā, kur dega purvs. “Kopā notikuma vietā strādāja 21 ugunsdzēsējs glābējs, sešas auto cisternas, vienas auto kāpnes. Autocisternas strādāja no Ventspils daļas Piltenes posteņa, Kuldīgas daļas un Alsungas posteņa.”

Angāra tipa ēkas kopējās degšanas platība bija 1200 kvadrātmetri. Šorīt dzēšanas darbus turpina Piltenes ekipāža. Notikumu vietā redzams, ka šur tur vēl salmi un siens gruzd. Kā skaidro VUGD pārstāvis, tad katra kaudze rūpīgi jāpārkrāmē, tikai tad jālej ūdens uz konkrēto degšanas perēkli. Angārs jau savulaik ir dedzis, 2006. gadā. Tad dzēšanas darbi notika teju nedēļas garumā un ēka bija apdrošināta. Toreiz tā bija ļaunprātīga dedzināšana. Šajā gadījumā zemnieks izslēdz iespēju, ka ruļļi ir aizdegušies paši no sevis. “Nu, īsti tā kā nevarētu būt, jo salmi ir jau pāgājušā gada. Un siens šķūnī ir vairāk nekā mēnesi. Principā, ja viņš aizdegtos pats, tad tam vajadzēja notikt pēc kādām trīs nedēļām, nevis pēc pusotra mēneša,” skaidro Artis Fetlers.

Uzrakstīts iesniegums arī policijai, līdz ar to pēc dzēšanas darbiem notiks izmeklēšana. Ar nepieciešamo tehniku palīdzēja nodrošināt arī Piltenes pagasta pārvalde. Taču īpaši izstrādātas atbalsta programmas šādos gadījumos diemžēl nav. “Zemniekiem un visiem pārējiem, kam ir šādi īpašumi, tomēr jādomā pašiem ir, jāapdrošina ir. Bet morāli mēs palīdzēsim. Ja zemnieks lūgs, mēs darīsim visu, lai šī zemnieku saimniecību nelikvidētos. Turpmāk zeltu un plauktu,” atzīst Aigars Kress, Piltenes pagasta pārvaldes vadītājs.

Pats šķūnis atradās trīs kilometru attālumā no zemnieku saimniecības “Ābolkalni”, kur mitinās lopi.  Zemnieks nolēmis, ka ēku neatjaunos. Lielākās raizes sagādās tā nojaukšana un nenodegušo ruļļu aizvākšana. Artis stāsta, ka šī ir mācība. Turpmāk tiek plānos ruļļus uzglabāt pļavā zem speciāla materiāla, jo jauna šķūņa izbūve ir dārga. Tas izmaksā līdz pat 40 tūkstošiem.