Ventspils koncertzāles radošā krīze turpinās ar vairāku pieredzējušu speciālistu aiziešanu no “Kurzemes filharmonija”. Nav izdevies atrast kompromisu, jo ilggadējā radošo darbinieku komanda uzskata, ka, sekojot tikai un vienīgi biļešu pārdošanas rādītājiem, koncertzāle zaudēs savu unikalitāti, savukārt pašvaldība vēlas pārtraukt nerentablu pasākumu ilgtermiņa dotācijas.
Pieci atlūgumi par darba attiecību pārtraukšanu oktobrī nogūluši uz SIA “Kurzemes filharmonija” valdes priekšsēdētājas galda. Viss sācies atsakoties no līdzšinējā koncertzāles “Latvija” mākslinieciskā vadītāja Mika Magones. Tas gan noticis abpusēji vienojoties. “Tā bija spēja ideālus stādīt augstāk par vēderu. Kāršu namiņš, ja tā var teikt, sāka brukt jau pagājušajā gadā, līdz ar štata samazināšanu pagājušā gada nogalē, pamatojot to ar Covid-19 raisītajam sekām un apgrozījuma kritumu,” saka Bijušais koncertzāles “Latvija”mākslinieciskais vadītājs Miks Magone.
Atlūgumus uzrakstījušie skaidro, ka tos neapmierina vadlīnijas jaunajai sezonai. Attaisnojot vairāk kā miljonu eiro dotācijas no pašvaldības, koncertzāles vadība turpmāk izvēlēšoties jau pārbaudītu un citviet izpirktu repertuāru. “Mēs bijām citādāki, neordināri. Ventspilniekiem, iespējams, nesaprotamāki. Tas, ko koncertzāle radīja savos pirmajos trijos pastāvēšanas gados, ar pilnu atbildību varu teikt, bija radīts Ventspilī. Šobrīd, skatoties nākotnes pasakumu plānā, protams, nekā tāda nav,” saka pasākumu producents Roberts Grīnbergs.
Pasākumu producente Anna Zagorska: “Mums šo māju nevajadzēja tādā gadījumā. Visi zinājām, kas šeit ir, cik daudz cilvēku šeit ir un cik apmeklēti bija arī pasākumi teātra namā “Jūras vārti” arī iepriekš, ja runājam par mūziku, kas nav populārā un postpadomju estrāde.”
Koncertzāle “Latvija” tika būvēta diviem pasaules līmeņa unikāliem instrumentiem: akustiskajām koncertērģelēm un šobrīd pasaulē lielākajām vertikālajam klavierēm, repertuāru akustiskajiem koncertiem piemeklēja laikmetīgu. Bieži tie bija vienīgie koncerti Latvijā. Tomēr apmeklētāju skaits strauji kritās. Koncertzāles vadība situāciju skaidro ar to, ka, lai arī zāles akustika esot izcila, tomēr 600 skatītāju vietas piepildīt izdevās piepildīt vien pirmajā pusgadā, jo sekoja pandēmijas periods.
Šobrīd izpārdoto biļešu skaits Ventspils koncertzālē nepārsniedz 10-20% no vietu skaita. Klasisko koncertu regulārākie apmeklētāji ir Mūzikas vidusskolas audzēkņi, kas kā mācību iestāde apdzīvo lielāko daļu šo telpu. Pašvaldībā radušos situāciju skaidro ar pandēmiju, ar ekonomisko krīzi, kas liek taupīt un ar repertuāru, ko nesaprata ventspilnieki.
Ventspils koncertzāle savu trešo sezonu sagaida ar grafiskā dizainera, vairāku producentu, arī mākslinieciskā vadītāja vakanci. Vairāk nekā deviņus mēnešus iestāde nespēja atrast arī reklāmas un mārketinga speciālistu. Novembrī vērtējumam tiks iesniegts jaunais Ventspils koncertzāles repertuārs nākamajai sezonai.
#SIF_NVZ2022
