Vēlas vairāk informācijas un izpratnes par ērcēm un to koduma sekām

Ērču encefalīta un laima boreliozes simptomi parādās pāris dienu vai dažu nedēļu laikā, tomēr nereti pacienti, gan mediķi to uzskata par saaukstēšanos. Vēlāk ielaistu slimību ārstēt ir krietni sarežģītāk. Latgalē uzsver, ka situācija mainītos, ja ērču pārbaudes, kā arī vakcīnu pret ērču encefalītu varētu veikt bez maksas, tāpat nepieciešamas izmaiņas gaidīšanas rindās pie speciālistiem, gan arī aktīvāka informatīvā kampaņa medijos un ģimenes ārstu praksēs.

Ar laima boreliozi daugavpiliete Inese Bērziņa saslima aptuveni pirms mēneša. Antibiotiku kursa laikā neinformētības dēļ gūti apdegumi no saules, ilgs laiks pavadīts mājās, tagad saasinājušās arī iepriekšējās cita veida saslimšanas. Pret ērču encefalītu Inese ir potēta, uzskata, ka izmaiņas, pirmkārt, nepieciešamas sistēmā kopumā. “Ar mūsu apstākļiem pieraksts bija pēc nedēļas pie ādas ārsta, pēc divām nedēļām pie reimatologa, pēc trim nedēļām pie infektologa. Bet slikti ir tagad. Slikti ir tagad, kurp doties?”

Daugavpils slimnīcā novērots, ka nereti pēc ērces koduma kā iedzīvotāju, tā pašu ārstu vidū ir neziņa. “Viņi sajauc tos simptomus, kas attiecas uz meningītu, uz encefalītu, ar saaukstēšanās simptomiem, jo viss sākas ar temperatūru, ar galvassāpēm, ar vājumu, beidzas ar ļoti, ļoti sliktām sekām,” pauž Grigorijs Semjonovs, SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” valdes loceklis.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2019. gadā inficējušies bija 250 cilvēki, pērn 210, šogad – vairāk nekā 40. Lielākais gadījumu skaits pēdējos gados reģistrēts Kuldīgas, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Rīgas un Liepājas pusē. Latgales iedzīvotāji vēlētos vairāk informācijas gūt no ārstiem.

Tomēr, mediķuprāt, teju 30 eiro samaksa par vienu poti nav pa kabatai katram iedzīvotājam, tāpēc daļēji no saslimšanas gadījumiem varētu izvairīties, ja vakcīna pret ērču encefalītu būtu par brīvu visā Latvijas teritorijā, ne tikai endēmiskajos reģionos. “Es domāju, tas daudz ko uzlabotu, jo īpaši, ja mēs runājam par mūsu iedzīvotāju maksātspēju, kad viņi tiešām skaita katru centu. Protams, tas pasargātu cilvēkus no ielaistām slimībām. Ja tiešām tas savā mērā būtu kaut daļēji valsts apmaksājams pakalpojums,” pauž Grigorijs Semjonovs.

“Mēs esam tikai par, lai tas būtu bezmaksas pasākums, lai cilvēkiem būtu iespēja vairāk sevi pasargāt. Tas ir pirmais, bet arī cilvēkam pašam ir jāseko līdzi savai veselībai,” saka Ilze Safi, SIA “Ludzas medicīnas centrs” pārstāve.

Vidējie rādītāji valstī liecina, ka ērču aktivitāte mazinās, tomēr Latgalē pieredze ir dažāda. Ludzas medicīnas centrā pērn noņemtas vairāk nekā 100 ērces, šogad jau 93, savukārt Daugavpils slimnīcā pēdējos gados vidēji noņemtas 800-900 ērces. “Ļoti visi gaidīja vasaras periodu, līdz ar to tāda aktīvāka tā atpūtas sezona ir sākusies. Nu, diemžēl tas ietekmē savā mērā arī ērču tad statistiku. Ja mēs novērojam jau piecu, kādu sešu gadu griezumā, tad pēdējie divi gadi ir ar strauju pieaugumu. Gandrīz divas reizes vairāk nekā 19. vai 18. gadā,” skaidro Grigorijs Semjonovs.

Mediķi atgādina, ka, piesūcoties ērcei, svarīgi vērsties tuvākajā medicīnas iestādē, tāpat jādara arī tad, ja ir kaut mazākās aizdomas par saslimšanu ar kādu no ērču izraisītajām infekcijām.


Foto: Freepik