Straujais energoresursu cenu kāpums problēmas radījis ne vien mājsaimniecībām, bet arī uzņēmējiem un pašvaldībām. Zinātnieki un nozares pārstāvji, kam pievienojusies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), uzskata, ka glābt vai vismaz samazināt energoresursu krīzes ietekmi uz iedzīvotāju maciņiem varētu strauja saules un vēja elektroenerģijas apjoma palielināšana. Tikmēr pašvaldības ar saskaņojamiem vēja parku izbūvei kavējas, gaida regulējumu, kas ļautu slēgt vienošanos ar vēja parkiem par kādu papildus labumu gūšanu iedzīvotājiem.
Vēja parku izbūve Latvijā aizsākās 2002. gadā, kad 33 vēja ģeneratori tika uzstādīti pie Grobiņas. Turpmākajos gados “zaļās” vēja enerģijas attīstība apsīka. Pēc Vēja enerģijas asociācijas datiem, pašreiz Latvijā uzstādīti 98 vēja ģeneratori, kas saražo tikai vienu procentu no elektroenerģijas gala patēriņa. “Latvija bija pirmā valsts Baltijā, kurā tika uzbūvēts moderns vēja parks. Tas bija Grobiņā. Īsu, īsu brīdi viņi bija absolūtie līderi, un tad viss apstājās. Ir notikusi nelielu individuālu turbīnu izbūve. Kopējais apjoms Latvijā pašreiz ir 80 MWh, kas ir apmēram desmit reizes mazāk nekā Lietuvā, piecas reizes mazāk nekā Igaunijā. Jaunas turbīnas Latvijā nav uzstādītas pēdējos desmit gadus,” saka Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis un vadītājs.
Laikā, kad straujais elektroenerģijas cenu kāpums, kas vienlaikus ietekmē praktiski jebkura pakalpojuma un produkcijas izmaksas, turpina savu skrējienu augšup, radot problēmas ne vien mājsaimniecībām, bet arī uzņēmējiem un pašvaldībām, vēja parku attīstība tiek uzskatīta par vienu no alternatīvās enerģijas veidiem, kas ļautu palielināt Latvijas neatkarību. Līdz šim vairāk “zaļās” elektroenerģijas ticis saražots HES, tomēr, kā uzsver Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Enerģētikas institūta profesors Aigars Laizāns, palielināt HES skaitu neesot īsti iespējams. “Viņi jau Latvijā nepieaug lielumā. Neizauga blakus hesam vēl viens HES. Šobrīd jāatrod citi veidi, jādomā par to, ka mēs liekam vēja stacijas. Jā, kaut kur nevarēs redzēt tālu, tālu kalnus iespējamos, bet mēs būsim nodrošināti ar savu enerģiju tajā brīdī, kad vējš būs. Tad, kad tas mums nebūs vajadzīgs, mēs to tirgosim kaimiņiem.”
Cik vēja turbīnu nepieciešams, lai ietekmētu elektroenerģijas cenu, vai tas vispār īsti iespējams, šodien nepateikšot neviens, bet visi speciālisti atzīst, ka tas noteikti vairošot neatkarību un drošības sajūtu. “Mums ir daba iedevusi iespēju, ka mums viņa ir izmantojama kā būvmateriāls un kā eksporta produkts. Tātad - sistēmiskā pieeja valsts neatkarības veidošanai. Pateikt, cik ir ļoti grūti. Liekam tur, kur varam uzlikt. Jo vairāk uzliksim, jo neatkarīgāki un bagātāki būsim,” saka Aigars Laizāns.
“Latvijas elektroenerģijas cena tiešā veidā ir saistīta ar to, kas notiek Lietuvā un Igaunijā. Līdz ar to, lai Latvija sajustu elektroenerģijas cenas pazeminājumu, vēja parku apjomam ir jābūt pietiekami lielam visās Baltijas valstīs. Viens vēja parks pazeminās cenu tajā apjomā, ko tas saražo, bet tā elektrība nenonāks tikai pie Latvijas iedzīvotājiem. Tā būs pieejama visiem Baltijas lietotājiem,” pauž Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis un vadītājs.
Līdz 2020. gadam bez valsts atbalsta vēja enerģiju ražot neesot bijis izdevīgi, tomēr, mainoties tehnoloģijām, atbalsts vairs neesot vajadzīgs. Netrūkstot arī projektu vēja parku izveidei. Kā liecina uzņēmuma “Eolus” pieredze, kurš jau piecus gadus cenšas izveidot vēja parkus Dobeles un Tukuma novados, vēja turbīnu vietā griežas tiesvedību riņķa dancis. “Tukuma gadījumā mēs tiesvedībā esam tikuši tālāk, un tiesa jau vairākkārt ir pateikusi, ka Tukums ir nepareizi interpretējis vides pārraudzības biroja atzinumu. Respektīvi, ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN). Viņiem īsti nebija tiesības noraidīt šo prasību aizbildinoties ar lietām, kas īsti nemaz neatbilst patiesībai. Līdzīgā situācijā mēs esam arī Dobeles novadā,” norāda Gatis Galviņš, Vēja enerģijas asociācijas padomes priekšsēdētājs, SIA “Eolus” valdes loceklis.
Pašvaldībās skaidro, ka šim nevajadzētu būt jautājumam, par ko jālemj pašvaldībai, jo vietvarai jāpārstāv sava novada cilvēki, no kuriem liela daļa savā apkaimē nevēlas redzēt vēja turbīnas. Kompromiss varētu būt vienošanās par kādu labumu gūšanu no vēja parka saimniekiem, bet arī šeit skaidrības neesot. “Mēs gribam, lai ir kaut kādas garantijas tiem cilvēkiem, lai var noslēgt vienošanos, lai vietējai kopienai kaut kas paliek. IVN jau nav pateikts, ka tas ir kaitējums. Nezinu, kā to citādāk nodefinēt. Neviens nav gatavs šo problēmu risināt. No ministrijām atbildes ir tāda kursa darba līmenī. Pašlaik saprotu, ka Ekonomikas ministrija šo jautājumu skata. Mēs gribētu, lai ir valstisks regulējums šai problēmai,” saka Gundars Važa, Tukuma novada domes priekšsēdētājs.
“Tiem iedzīvotājiem, kas atrodas parka tuvumā, tā ir normāla prakse, ka viņi saņem zināmu labumu no vēja parkiem. Tas ir praktisks finansiāls labums. Es domāju, ka gan pašvaldība, gan iedzīvotāji, gan nozare kopumā tikai iegūtu, ja tiktu parakstīts tāds memorands vai vienošanās, kur skaidri izliktu tās attiecības starp pašvaldību un vēja parku, kā arī vēja parku īpašnieku un iedzīvotājiem,” saka Toms Nāburgs.
Vēja saražotā enerģija pašlaik izmaksājot ap 40 eiro par MWh. Videi draudzīga un lēta ir arī saules enerģija. Lielākais saules paneļu parks jau divus gadus veiksmīgi darbojas Salaspilī. Veidojot kompleksu risinājumu, tas ļāvis saglabāt daudz zemāku apkures tarifu kā citviet.
SIA “Salaspils siltums” valdes locekle, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas prezidente Ina Bērziņa-Veita: “Mums ir siltumenerģijas ražošanai paneļi, blakus mēs pagājušogad uzstādījām arī elektroenerģijas ražošanai paneļus. Lai noņemtu siltumu no paneļu lauka, ir nepieciešama elektrība, lai sūkņi darbotos. Tādā veidā mēs paplašinājām to saules enerģiju. Lielais lauks siltumam ir aprēķināts tā, lai tas vasarā darbotos, mēs varētu uzkrāt siltumu un nodrošināt pilsētai.”
Ina Bērziņa-Veita stāsta, ka pavasarī apkures tarifs tomēr nedaudz palielināšoties, tāpēc tiekot domāts arī par vēja ģeneratora uzstādīšanu, lai papildinātu elektrības ražošanu pašpatēriņam.
To, ka saules un vēja enerģija varētu vismaz samazināt, samilzušās energocenu kāpuma problēmas apjautuši arī VARAM. “Tas, ko ir novērtējuši arī dažādi eksperti, ka, ja mēs varēsim ievērojami palielināt elektroenerģijas jaudu - saražot caur vēja vai saules parkiem -, mēs varēsim iedzīvotājiem samazināt elektrības rēķinus ilgtermiņā. Šī krīze izgaismo, ka mums ir nepieciešami steidzami risinājumi,” uzsver Artūrs Toms Plešs, VARAM attīstības ministrs.
Pašlaik tiek solīts atbalsts individuālo māju īpašniekiem saules paneļu vai vēja ģeneratoru uzstādīšanai, meklēti risinājumi, kā paātrināt lielo vēja parku izbūvi. “Šobrīd redzu, ka šīs procedūras, sākotnējās ieceres izveidot vēja parku, ir ļoti ilgas un garas - vairāku gadu garumā. Vēl redzam, ka ir atsevišķas pašvaldības, kas nedomā par saviem iedzīvotājiem, nedomā ilgtermiņā, lai samazinātu elektrības rēķinus. Tā mēs pie ilgākajiem termiņiem varējām pieturēties “miera laikos”, bet šobrīd tas nav tikai jautājums par elektroenerģijas cenu samazināšanu, bet arī par neatkarību,” uzsver Artūrs Toms Plešs.
Vai pašvaldības saņems arī konkrētus noteikumus, kas ļautu slēgt vienošanos ar vēju parkiem par kādu labumu gūšanu iedzīvotājiem, piemēram, infrastruktūras sakārtošanā, ministrs gan pagaidām neatklāj. Norādot, ka tuvāko mēnešu laikā sabiedrība tikšot iepazīstināta ar jauno plānu alternatīvo elektroenerģijas jaudu attīstīšanai.
