Lai atslogotu lielās slimnīcas no strauji pieaugošā Covid-19 pacientu skaita, tiek iesaistītas arī zemāka līmeņa medicīnas iestādes. Valsts operatīvā medicīniskā komisija apstiprinājusi stacionāro ārstniecības iestāžu sadarbības tīklu. Tas ļautu labāk pārredzēt resursus, kurus var novirzīt smagi un vidēji smagi saslimušo ārstēšanā, atvēlot gan vairāk gultu, gan koordinējot tik ļoti trūkstošo personālu. Veselības ministrija paredz, ka līdz novembra vidum varētu atvērt līdz 2900 gultām Covid-19 ārstēšanai.
Stacionāro ārstniecības iestāžu sadarbības tīkla un funkcionālās hierarhijas starp vadošo iestādi, kas ir klīniskās universitātes slimnīcas un reģionālās slimnīcas, un sadarbības iestādi, kas ir zemāka līmeņa vai specializētā ārstniecības iestāde, atrodas vadošās iestādes sadarbības teritorijā, veidošana Latvijā nav jaunums. Par to runāts jau no 2017. gada. Šā brīža ārkārtas situācija medicīnā likusi šo plānu iedarbināt steidzamības kārtā, lai rastu papildu resursus Covid-19 slimnieku ārstēšanā. “Vismaz 40% no sadarbības teritorijā esošajām gultām būtu jānodrošina vai jāizvērš tieši Covid-19 slimnieku ārstēšanai. Skaidrs ir tas, ka tādā individuālā līmenī slimnīcas šādi funkcionēt nevar, sadarbības tīkla ietvaros mēs to redzam kā efektīvāku risinājumu,” pauž Oskars Šneiders, Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs.
Kuldīgas slimnīcā Covid-19 pacientiem atvēlētas desmit gulta: trīs intensīvajā terapijā, bet septiņas pacientiem ar vidēji smagu saslimšanu. Taču šobrīd te jau ārstējas 14 Covid-19 slimnieki. Sadarbības tīklā Kuldīgai vadošā iestāde ir Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds vēl nemācēja pastāstīt, kā notiks sadarbība, jo notikušas vēl pirmās sarunas, bet atzina, ka tam nevajadzētu būt pretrunā ar to, ko jau slimnīca dara.
“Ir tā, ka mēs cenšamies nodrošināt, lai visiem ir pieejams viss. Tiklīdz personālu novirzām tikai uz Covid-19, taisām kā nodaļu, tā no kaut kā ir jāatsakās, tas uzreiz pavelk ķēdīti līdzi ar citām problēmām,” pauž Agris Rozenfelds, Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā sadarbības tīklu vērtē pozitīvi. “Mēs pārrunājam iespējas atvērt papildu gultas, arī cita profila pacientu ārstēšanu. Mums ir kontaktpersonas, kas sazināsies. Tā tāda vairāk kopīga plānošana, lai nav tāda situācija, ka vienā slimnīcā nevar uzņemt pacientus, bet kaut kur stāv neizmantots resurss,” saka Juris Lācis, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Saldus medicīnas centrā, kura vadošā iestāde ir Liepājas reģionālā slimnīca, skaidro, ka sadarbība jau notiekot, gan vairāk ar Rīgas ārstniecības iestādēm. Covid-19 te ārstēt nevar, bet uz Saldu tiek pārvietoti tie vīrusu izslimojušie, kuriem vairs nav nepieciešama intensīva ārstēšana, bet mājās vēl doties nevar. Centra vadītāja skaidro, ka līdz šim nav pietiekoši izmantots sadarbības iestāžu potenciāls. “Mēs esam gatavi atslogot slimnīcas pēc Covid-19 ārstēšanas, tas varētu būt mūsu ieguldījums, kuru mēs piedāvājam, esam ielikuši arī mūsu informatīvā mājaslapā, ka mēs tādā ziņā varam to darīt,” saka Nellija Kleinberga, Saldus medicīnas centra valdes priekšsēdētāja.
Latvijas Slimnīcu biedrība uzsver, ka šai modelī vēl ir daudzi risināmi jautājumi. “Tur tie likumdošanas aspekti nav atrisināti, nav arī pārāk lielas skaidrības par to finansējumu. Mēs vienojāmies, ka samaksai par Covid-19 pacientiem jābūt vienādai, tas ir tas galvenais. Varbūt tā var atšķirties augstākā līmeņa universitātes slimnīcās, kur varbūt piemaksas par to, ka tur ir vairāk pacientu vai smagāki pacienti, bet pārējām slimnīcām tas ārstēšanas algoritms ir samērā vienāds visur,” skaidro Jevgēņijs Kalējs, Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs.
Veselības ministrijā skaidro, ka šāds sadarbības tīkls būs spēkā līdz ārkārtējās situācijas beigām.
