Veido Kuldīgas teiku taku

Kuldīgā ir takas, vietas un leģendas, kuras vecmāmiņas ierādīja mazbērniem, stāstot par notikumiem un teiku varoņiem. Lai stāsti neizzustu un saglabātos stāstīšanas tradīcijas, “mutīgie kuldīdznieki” nolēmuši izveidot Kuldīgas teiku taku, kad stāstnieku valodā atdzīvojas romantiski un traģiski mīlas stāsti, arī ģimeņu likteņi un mītiski nostāsti. Pirmā iepazīšanās ar to notika festivāla “Baltica” laikā.

Neskatoties uz spēcīgajām lietus gāzēm, stāstnieki kopā ar interesentiem dodas Kuldīgas teiku takā, piestājot vai ieejot vietās, ar kurām tās saistītas. Kad no atmiņu krājumiem izcelti Kuldīgas muzeja ēkas un Ventas rumbas rašanās stāsti, ceļš tālāk ved pie Alekšupītes, kur reiz risinājies hercoga Jēkaba un latviešu meitenes Līziņas traģiskais mīlas stāsts.

Kuldīgas galvenā teika klausāma Katrīnas baznīcā. Bārene Katrīna, uzklausot eņģeļa vēstījumu, čakli strādājusi, vērpjot un darinot skaistus izšuvumus, lai visu sapelnīto krātu dievnama uzcelšanai, kurā dieva vārdu savā valodā varētu klausīties arī latvieši. Bet viņas spējas tika uzskatītas par raganiskām, tāpēc notiesāta uz nāvi.

Liesma Lagzdiņa ir kuldīdzniece sestajā paaudzē un liela stāstu zinātāja. “No vecāsmātes, no vecvecmātes, jo man bija tā laime dzīvot četrām paaudzēm zem viena jumta. Mani auklēja vecvecmāmiņa līdz piecu gadu vecumam. Viņa bija cilvēks, kas nemācēja ne lasīt, ne rakstīt, bet viņa bija tāda enciklopēdija, tāda stāstu tīne.”

Pirmajā reizē takā izskanēja septiņas teikas un nostāsti. Katrā ar citu stāstnieku. “Mans plāns ir veidot mācību programmu, kas rādītu gan bērniem, gan lielākiem, gan kļūtu par iemīļotu tūrisma objektu,” saka folkloriste, Kuldīgas teiku takas veidotāja Ina Celitāne.

Par pirmo reizi, kad izstaigāt un izmēģināt šo Kuldīgas teiku taku, kļuva starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” Novadu diena. “Es vērtēju to, kā nozīmīgu no tikumu, tāpēc ka Kuldīga pretendē uz nemateriālā kultūras mantojuma vērtības statusu ne tikai Latvijas mērogā, bet arī Eiropas mērogā,” saka festivāla “Baltica” mākslinieciskā vadītāja Māra Mellēna .

Kad 2027. gadā Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, Kuldīga ir viena no sadarbības pilsētām. Teiku taka būs viens no piedāvājumiem iepazīt šo pusi, līdz tam laikam jau mutvārdu mantojumu sasaistot ar mūsdienu tehnoloģijām un iespējām.


#SIF_NVZ2022

Foto: Ieva Benefelde