Izteikt pateicību izlaidumos arī skolotājiem – tā ir jau izsena tradīcija. Arī šogad daudzi vecāki gadā ziedus klases audzinātājām, direktorēm, kā arī vienojas par dāvanu un tās summu.
Sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks: “Tāpat kā ārstiem, kad cilvēki uzskata, ka tur ir bijis kaut kas vēl vairāk, kas nav ticis samaksāts. Ir vairākas tādas profesijas, kad cilvēki jūtas tā, par spīti tam, ka it kā jau ir samaksāts alga, ka viņiem ir jādod vēl kaut kāda papildus pateicība.”
Baltijas etiķetes skolas “Metromodels” direktore Vita Kučerenko pauž: “Tas noteikti nav vecāku vai bērnu pienākums papildināt materiālo stāvokli skolotājam. Vislabākais, ko var uzdāvināt skolotājam, ir atmiņas un emocijas. Piemēram, roku darbs, pašu izveidota filma par skolotāju, klasi.”
Daži ReTV Ziņu uzrunātie vecāki atzina, ka vienošanās par kopīgu dāvanu skolotājai dažkārt pat sagādā galvas sāpes.
Mamma sestās klases skolēnam Ilze (vārds mainīts) saka: “Tas reāli ir murgs – ja tās dāvanas tiek lēstas, ka skolotājai būtu vēlams ne lētāk par 500 eiro, piemēram, kafijas automātam vai arī ekstrēmās izklaides. Ļoti garu diskusiju rezultātā, kur kāds palika apvainojies, mēs nonācām pie kāda 15, 20 eiro līdzmaksājumam. Sākumā tas tuvojās gandrīz 50 eiro.”
Uzrunātās absolventu mammas vēlējās palikt anonīmas, jo diskusijas par un ap izlaidumu jau tā ir radījušas spriedzi. Ilze un Kristīne aicina vecākus, kuri koordinē apdāvināšu, būt saprotošiem.
Mamma pirmsskolas audzēknei Kristīne: “Mūsu audzīte rūpējās par bērniem, viņai vajag visu labāko un dārgāko. Neviens jau nesaka, ka nevajag, bet ne visi vecāki var to atļauties, kurš tad no vecākiem varēs atzīsties – man īsti tam nesanāk.”
Mamma Kristīne ierosina vecāku grupiņām veidot kopīgu tēriņu fondu, kurā katrs var ieguldīt sev pieņemamu summu šādiem tēriņiem. Tikmēr etiķetes eksperte Vita Kučerenko saka – uzmanīgiem jābūt ne tikai runājot par naudu, bet izvēloties pašu dāvanu: “Ja tā ir dāvana uz masāžas salonu, to var savādi uztvert. Tādas dāvanas ir domātas tuviniekiem, un tikai tad, ja ir pārliecināts, ka patīk tādas masāžas pie svešiem cilvēkiem. Jā, skolotājs ir svarīgs, bērns redz viņu katru dienu, bet tomēr ir tā distance. Ja dāvināt tādas dāvanas, jūs parādāt – drusku ielīšana personīgā dzīvē.”
Un kas gan tas par izlaidumu bez puķu klēpjiem? Etiķetes eksperte saka – cilvēkiem, kuru attiecības ir lietišķas, piemēram, klases audzinātājs, visdrošāk ir pasniegt pļavas vai dārza ziedus.
Vita Kučerenko: “Ja grib pasniegt kaut ko elegantāku – bēšas, baltas rozes. Baltas simbolizē cieņu. Ar ziediem jābūt uzmanīgiem. Ir lilijas, ceriņi, kuriem ir ļoti specifiska smarža. Vienai skolotājai ļoti iepatiksies, otrai skolotājai sāpēs galva no tiem ziediem.”
Tikmēr sociālantropologs Klāvs Sedlenieks novērojis – jo turīgāks cilvēks, jo vairāk viņš uzskata, ka apkārtējie no viņa sagaida dārgāku un vērienīgāku dāvanu.
Etiķetes eksperte Vita Kučereneko vēl ReTV Ziņām sarunā piebilst – vecākiem jāņem vērā arī tas, ka šīs dāvināšanas tradīcijas, paradumus un pasniegšanas piemērus, visdrīzāk, pārņems arī viņu pašu bērni.
