Valdības šī brīža pienākums ir novērst 3 viļņa scenārija īstenošanos Latvijā. Ko tad paredz plāns “A”?
Ražojošie uzņēmumi varēs turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās. Citās nozarēs darbu klātienē varēs atļaut tikai ar iestādes vadītāja atļauju, savukārt klātienes pakalpojumus varēs sniegt tikai ar iepriekšēju pierakstu. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis ir pārliecināts, ka nepieciešams stimulēt darba devējus maksimāli nodrošināt attālinātu darbu.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis pauž: “Vislabākā kontrole ir publiskā kontrole, ja katra iestāde informēs un publiskos, cik daudz darbinieku strādā attālināti, tas ir iedarbīgākais kontroles veids. Vērtēs arī Darba inspekcijas un citu institūciju kontroles iespējas. ”
Tāpat “A” scenārijs paredz bērnudārzu nodrošināt to bērnu vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti. “Mērķis ir samazināt bērnu skaitu bērnudārzos, jo mēs redzam, ka jaunais, lipīgākais vīruss daudz vairāk kā iepriekš izplatās bērnu vidū. Mērķis ir samazināt vīrusa izplatību, tajā skaitā arī bērnudārzos,” saka Jānis Citskovskis.
Gadījumā, ja, ieviešot “A” variantu, epidemioloģiskā situācija trīs nedēļu laikā uzlabosies, tad varētu lemt par pakāpenisku ekonomikas atvēršanu. Savukārt, gadījumā, ja saslimstība augs, tad valdībai būtu jālemj par “D” variantu, kas paredz smagākus ierobežojumus jeb lokdaunu.
Jānis Citskovskis: “Tirdzniecības ierobežojumi līdz Lieldienām netiek pārskatīti. Attiecībā uz sabiedrisko transportu, “A” variants paredz, ka mēs mazinām noslodzi sabiedriskajā transportā ar dažādiem risinājumiem. ”
Valsts prezidents Egils Levits atzina, ka atbalsta valdības konceptuāli atbalstīto plānu. “'Šī valdības pieeja ir ļoti laba, es to pilnībā atbalstu. Piesardzība ir labāka nekā pārgalvība.”
Gala lēmumu par “A” scenāriju plānots pieņemt valdības sēdē ceturtdien, 11.martā.
