Vārdi “nēģeris”, “krievs”, “aziāts” un līdzīgi ir tikpat neitrāli kā, piemēram, “latvietis” un “rīdzinieks” – tā paziņojis Valsts valodas centrs. Drīz pēc šī paziņojuma sociālajos medijos sākās asas diskusijas par šo vārdu lietojumu, jo īpaši - par vārdu “nēģeris”. Atšķirīga nostāja ir arī dažādu nozaru ekspertiem.
Valsts valodas centrs šādu lēmumu pieņēma pēc ierosinājuma apkopot atbilstošus latviskos apzīmējumus dažādām rasēm un etniskajām grupām. Kulturpētnieks Deniss Hanovs sevišķu neapmierinātību par Valsts valodas centra komisijas lēmumu pauž tieši saistībā ar vārdu “nēģeris”: “Es uzskatu, ka šī nav bijusi kvalitatīva ekspertīze, jo ir bijuši sajaukti vairāki jēdzieni un salikti kopā. Man šķiet, tas ir tāds taktisks moments, kas ir izraisījis pašai afroamerikāņu kopienai asas diskusijas un asu kritiku.”
Kultuloroga izpratnē vārds “nēģeris” ir rasistisks un izslēdzošs, tādēļ tā lietošana nav pieņemama. “Rietumeiropa jau gadus desmit cenšas atiet no rasistiskas piegaršas jēdzienos, tādā veidā lietot vienkārši cilvēku apzīmējumus tā kā viņu valstī - pilsonība. Tas ir kārtējais pierādījums tam, lai tā vietā padarītu latviešu valodu par iekļaujošu, mēs labi zinām, ka ar valodu var sāpināt, veidot hierarhiju. Tagad jebkurš rasists varēs Latvijā izmantot vārdu “nēģeris”, kas angļu valodā ir “nigger”, kas ir ārkārtīgi negatīvs,” pauž Deniss Hanovs.
Bažas esot arī par Latvijas publisko tēlu ārzemēs, par spīti tam, ka Valsts valodas centrā norāda – princips neesot attiecināms uz līdzīgu cilmes vārdu lietojumu svešvalodās. “Mēs zinām vēsturiski, kā rodas dažādu grupu apzīmējumi. Ļoti bieži tie veidojas dažādos saspīlējumos, identificējoties par citu grupu. Ļoti daudzi apzīmējumi laika gaitā paliek problemātiski, jo otra grupa vairs negrib, lai viņus sauc tādā vārdā,” saka Kārlis Lakševics, sociālantropologs.
Par Valsts valodas centra ziņu antropologs saka – pavēstīt, ka viens vai otrs termins ir neitrāls, ir problemātiski un bīstami. “Es nevaru iedomāties nevienu no tiem, kas varētu būt neitrāls. Manos pētījumos par visdažādākajām tēmām. Piemēram, “latvietis” ļoti bieži lieto negatīvi. Vēsturiski tas ir izveidojies, ka kritizē rīcību, kas nav pieņemami, bet tas nenozīmē, ka šis vārds nevarētu būt lietots,” pauž Kārlis Lakševics.
Šo terminu neitralitāte ir jāvērtē nevis no citu kultūras pieredzes, bet gan no Latvijas vēstures un latviešu pasaules uztveres. Kārlis Lakševics retoriski vaicā – kas tad ir šī Latvijas vēsture!? ReTV Ziņām viedokli pauž arī filologs Imants Frederiks Ozols. “Uz šo lēmumu es skatos ar piesardzīgu optimismu. Vispirms par labu – tas, kas man patika, līdz ar to uzsvars no tādas formālās nozīmes, leksokogrāfiskās nozīmes, ko var uzmeklēt vārdnīcā, likumdošanas aktos utml., ir pārcelts uz pragmatiku, jeb kā šo vārdu esam izmantojuši kontekstā – vai ir gribējis aizvainot vai norādīt uz rases piederību?! Jo pati par sevi rases piederība nav atcelta. Rasisms ir tas, pret ko mums būtu jāvēršas,” stāsta Imants Frederiks Ozols, Rīgas Tehniskās universitātes semantikas, pragmatikas pasniedzējs.
Filologs uzsver – šis valodas centra izvērtējums būtībā nozīmē, ka nevis, piemēram, pats vārds “nēģeris” ir neitrāls, bet gan tā lietošana neitrālā kontekstā to padara neitrālu. “Šeit sākas bažas. Bažas man ir par to, kurš tad tagad to skaidros. Mēs esam pazīstami ar to, ka varam vienu vai otru lēmumu pieņemt, komisijas mājaslapā es vēl to neatrodu, bet, kurš paskaidros to,” saka Imants Frederiks Ozols.
Līdzīgi kā filologs, arī Valsts valodas centrs rakstiskā atbildē pauž – etnonīmi vai to funkcijā lietoti apzīmējumi var būt gan stilistiski neitrāli, gan stilistiski marķēti.
