Pērkoņkrusts, ugunskrusts, kāšu krusts - šī zīme latviešu mitoloģijā ir dēvēta dažādi. Taču tai ir divas nozīmes, ja pielieto pozitīvi - tā rada, ja negatīvi (kā šajā gadījumā), tad ārda. Tā saka zīmju pētnieki.

Zīme ir pazīstama no senās Ēģiptes laikiem, un ir tikai divas valstis pasaulē, kur ir aizliegta. Tā ir Vācija un Krievija - stāsta Valmieras muzejs direktores vietniece Guna Medne.

Guna Medne saka: “To drīkst izmantot labiem gaišiem un pozitīviem mērķiem. Tai brīdi, kad cilvēks izmanto savtīgiem mērķiem, tad iedomājieties – tā krievi gribēja iekarot visu pasauli, tā vācieši, fašisti.”

Medne pēta latviešu mitoloģijas zīmes jau ilgu laiku un pievērsusies arī sakrālai ģeometrijai. Guna atzīst, ka šī ir visspēcīgākā zīme, kas simbolizē četrus pamatelementus – zemi, uguni, ūdeni un gaisu. Eksperte pieņem, ka zīmes uz kokiem sazīmēja jaunieši, kuri neapzinās tās nozīmi.

Guna Medne: “Tātad - tu vērsies pret pasauli ar savtību, tu visu gribi savākt sev. Kas notiek? Zīme pagriežas pret pašu. Tas ir sens pierādījums pasaules vēsturē.”

Zīmes pārbaudīja arī Valmieras policija, bet interviju ReTV Ziņām atteicās sniegt, norādot, ka nesāks lietu par sīko huligānismu, jo tam nav īsti pamata. Jāatzīst, ka Latvijā šo zīmi izmanto dažādās dzīves situācijās – iešuj zeķēs, noliek pie gultas un meklē citus veidus, kā tā cilvēkiem varētu sniegt pozitīvu enerģiju.

“Sausos kokos krustus cirta agrākos laikos. Ne velti ir koki, kas nokalst. Kāpēc tie nokalst? Tādēļ, ka zīmes strādā,” pauž Guna Medne.

Baltijā svastikai jeb ugunskrustam ir dažādas variācijas: Pērkona krusts, tam pretēji rotējošs Laimas krusts, daudzžuburu Zaru krusts, Kāšu krusts, Ķekšu krusts. Nekur citur nav sastopams tik daudz svastikas variāciju kā Latvijā un Lietuvā, kas norāda uz zīmes īpašo nozīmi baltu tautām.