No Līgatnes dabas taku voljēra gada sākumā pazuda divas lapsas. Tas notika, jo kāds sabojāja žogu, ļaujot lapsām izkļūt ārā. Dabas aizsardzības pārvaldei bija visai skaidrs – lapsām savvaļā būs grūti izdzīvot.
Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange pauž: “Re, te ir pārkniebts. Šī daļa bija smuki atlocīta vaļā. Tāda maza šķirba šinī daļā. Skaidrs, ka kāds to apzināti darījis. Divdesmit centimetru augstumā, divdesmit centimetru platumā. Nav liels, bet pietiekams, lai lapsa varētu iziet.”
Inta Lange stāsta – gadījumi, kad kāds no zvēriem izsprūk, ir bijuši arī iepriekš, taču tad tas noticis uz žoga vētrā nokritušu koku dēļ. “Tas, ka šāds caurums no zila gaisa nerodas, gan ir pilnīgi skaidrs. Tā izplēst ar rokām arī nevar. Kāds ir izplēsis ar standziņām. Pateikt konkrēti, kurā brīdī tas caurums ir radies, ir būtībā neiespējami. Pamanījām, kad lapsas jau bija prom.”
Retāk, kad dzīvnieki izsprūk dabas postījumu dēļ, tie vienmēr arī atgriezušies. Tamdēļ darbinieki pacietīgi gaidīja arī šoreiz.
Inta Lange: “Lapsa ar pēdējiem spēkiem atnāca, bija jau ļoti slima, saritinājusies uz taciņas pie voljēra, un vairs paiet īsti nevarēja. Ar mums runājās un stāstīja kaut ko lapsu valodā. Bet jau bija ļoti slima, un neizdevās glābt.”
Inta Lange piebilst – dabas taku zvēri bez cilvēka rūpēm un klātbūtnes brīvībā nevar izdzīvot. “Līgatnes dabas takā nedzīvo tādi dzīvnieki, kas būtu ķerti savvaļā. Šeit dzīvo tie dzīvnieki, kuri nonākuši pavisam maziņi pie mums, bijuši ievainoti vai kādā zoodarzā dzīvojuši.”
Laukā no voljēra lapsas izspruka janvārī. Arī bargā šī gada ziema izdzīvošanu padarīja vēl grūtāku. “Nekad mūžā nav paši medījuši, nav paši savu teritoriju sargājuši, nekad nav sev māju iekārtojuši, viņi to neprot darīt,” stāsta Inta Lange.
Par otru pazudušo lapsu – Henriju, nav ziņu. “Ļoti intensīvi gaidījām, vērojām pēdas un kas te nāk, bet ir tik ilgs laiks pagājis, ka cerības ir zudušas.”
Tikmēr Rīgas Zooloģiskais dārzs ReTV Ziņām stāsta – par laimi šādu gadījumu tur neesot bijis: “Pieredzē ir stāsti ar no dabas “izglābtiem” dzīvniekiem un mēģinājumiem tos palaist brīvībā. Kas, savijot kopā ar zoodārza vidi, varētu raksturot kopējo ainu – dzīvnieks nemāk par sevi rūpēties, sagādāt barību, dzīvnieks nav apguvis briesmu prasmes.”
Lai arī par žoga pārkniebšanas apstākļiem un nolūku nav konkrētu faktu, Inta Lange pieļauj – tas varētu būt noticis ar nodomu glābt dzīvnieku no nebrīves, taču nezināšana šo nolūku pārvērta lapsu bojāejā. Jāpiebilst – žoga salaušana ir Dzīvnieku aizsardzības likuma pārkāpums un par to draud kriminālatbildība.
