Valsts un pašvaldību iestādēs lielāka uzmanība jāpievērš aizdomīgiem darījumiem

Valsts un pašvaldību iestādēs apgrozās lieli naudas līdzekļi. Pastāv nopietni riski naudas atmazgāšanai, nelikumīgai naudas apritei. Turklāt, tas apdraud  pašvaldības pakalpojumu kvalitāti. Valsts kontrole atzīst, lai šādus gadījumus laikus identificētu, nepieciešams stiprināt valsts un pašvaldības iestādes, tās izglītojot.

Latvijā bijuši vairāki skandāli, kad pašvaldības un valsts iestādes nav spējušas laikus rīkoties, nonākot saskarsmē ar naudas atmazgāšanas riskiem vai personām, pret kurām vērstas starptautiskas sankcijas. Piemēram, Pasažieru vilciens nevarēja iegādāties dīzeļvilcieniem nepieciešamās rezerves daļas, jo ražotājs bija pakļauts starptautiskām sankcijām. Vēl šogad Liepājas ostā, remontdarbu veikšanai, ienāca kuģis, pret kuru bija vērstas starptautiskās sankcijas. Taču netrūkst arī citu sabiedrībai mazāk zināmu gadījumu. “Vai tas būtu kāds publiskā sektora iepirkums, vai kāds fondu īstenots projekts vai kas cits, rūpīgi jāskatās līdzi, ar ko tiek slēgti darījumi, lai, nedod dievs, cilvēks, ar kuru noslēgts darījums par skolas celtniecību, ielas izbūvi, tilta remontu vai par ko citu, nebūtu sankciju sarakstos. Tas nozīmētu, ka tas darījums pakļauts riskam un var netikt izpildīts,” uzsver Edgars Korčagins, Valsts kontroles padomes loceklis.

Ar problēmām šogad saskārās arī Jēkabpils. Gan šī pašvaldība, gan vēl vairākas valsts institūcijas šobrīd neziņā par Eiropas fondu finansējuma apguvi īstenotajiem projektiem, pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāka kriminālprocesu SIA “Erbauer group” par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielos apmēros. “Pēc tā lielā trokšņa, kas tika sacelts apkārt, metās baudīt visi, kam nav slinkums. Gan iepirkumus baudīja. Konstatēja, ka viss ir kārtībā. Uzdevumi tiek doti, bet īsti nekādu rīku jau nav, kā to visu izdarīt. Tad sapratām, ka vienīgais rīks ir tāds, ka varam sekot līdzi šim te datu bāzēm, ko valsts veido gan VID, gan Finanšu izlūkošanas dienesta sarakstiem,” pauž Guntars Gogulis, Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors.

Par katru šādu aizdomīgu darīju valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam. Šeit ReTV Ziņām norāda, ka no atsevišķām pašvaldībām regulāri saņem jautājumus par naudas apriti. Taču kopumā pašvaldības nav motivētas izstrādāt kontroles mehānismus, lai novērstu potenciālos riskus. “Arī politiski likumos valsts un pašvaldības iestādes nav likuma subjekta, nav ar likumu noteikts, ka šāds kontroles mehānisms jāveido,” skaidro Ilze Znotiņa, Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja.

Znotiņa uzsver, ka daudzus jautājumus šobrīd regulē publiskā iepirkuma likums. Viņasprāt, noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprite aizvien ir daudz aktuālāks jautājums privātajā sektorā. Tikmēr valsts un pašvaldību sektorā šie riski jāizvērtē, saņemot naudas līdzekļus. “Piemēram, “Latvijas valsts meži” tirgo apaļkokus, tad jāskatās, kas ir sadarbības partneri, kādā veidā pārliecināties par naudas līdzekļu izcelsmi un pārējiem jautājumiem.”

Šobrīd Valsts kontrole sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu, Valsts kanceleju un Ārlietu ministriju strādā pie mācību organizēšanas un metodisko materiālu sagatavošanas, lai valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekus izglītotu, kā laikus identificēt un rīkoties, pamanot potenciālus riskus. 


Foto: Freepik