Apvienotās Karalistes valdnieces Elizabetes II bēru ceremonija, kuru šodien neklātienē vēroja miljoniem cilvēku, notiek saskaņā ar detalizētu protokolu. Arī Latvijas vēsturē notikušas pompozas valsts bēres; tāpat arī mūsdienās pastāv protokols, kā jānotiek šādam ceremoniālam.
Atbildot uz jautājumu, kāds ir protokols saistībā ar hipotētisku situāciju, ka Latvijas valsts augstākā amatpersona aizietu mūžībā, atbildīgo darbinieku īsā atbilde ir šāda: “Valsts tam būtu gatava.” Proti, valstī ir noteikts ceremoniāls valstiski nozīmīgiem pasākumiem – kā svētku, tā arī sēru reizēs. Valsts protokola vadītāja Elita Kuzma: “Kā protokolāri, tā organizatoriski, tā arī no drošības viedokļa un no visiem citiem elementiem, ko šāda situācija paredzētu, proti, no valstiskiem un arī saskaņā ar privāto dimensiju tāda situācija tiktu nekavējoties risināta. Vēl es vēlētos kā Ārlietu ministrijas pārstāve uzsvērt, ka arī, protams, Ārlietu ministrija būtu atbildīga par šādas situācijas ārpolitisko dimensiju, par ārvalstu vietu uzaicināšanu un uzņemšanu.”
Valsts protokola vadītāja uzsver: ceremoniāls tiktu organizēts saskaņā ar valsts tradīcijām, taču nozīme ir arī valsts iekārtai – Latvijas ir republika, nevis monarhija. Svarīga ir arī aizgājēja un viņa piederīgo griba, kas būtu jāsalāgo ar valsts iedzīvotāju vēlēšanos atvadīties no aizgājēja. Tomēr mūsdienu Latvijā nav augstu valsts amatpersonu bēru rīkošanas pieredzes. Elita Kuzma: “Latvijai tiešām nav bijusi šī situācija jāpiedzīvo; mēs atskatāmies uz prezidenta Čakstes kā amatā esoša prezidenta aiziešanu mūžībā uz viņa bērēm kā tādu paraugu vai, ja tā var teikt, kā tādu piemēru tradīcijām, kādas Latvijas Republikā ir bijušas.”
Pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste nomira 1927. gadā, un viņam bijuši ap 150 000 izvadītāju. Laikraksts “Jaunā Nedēļa” vēstīja: “Ka mūsu pirmā valsts prezidenta bēres ir nacionāla sēru diena, to sajuta visi tie pavadītāju pulki, kuri galvu pie galvas, kā mūris, stāvēja abpus ceļam no Māras baznicas līdz Meža kapsētai.”* Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš: “Ārkārtīgi liela loma bija ierādīta valsts simboliem, sevišķi karogam; bija dažādas dekorācijas tradīcijas. Ja mēs tagad zinām, ka nolaiž karogu pusmastā un izrotā ar sēru lenti, tad tolaik vēl karogu noformēja tādā melna tilla tinumā jeb maisā.”
Jāņa Čakstes bēru diena visiem bija brīvdiena, bet valsts ierēdņiem četras nedēļas bija liegts piedalīties izklaidēs. Čakstes bēres tika ne vien filmētas, bet arī translētas pa radio, un translāciju varēja klausīties arī no skaļruņiem pilsētu laukumos. Tālis Pumpuriņš: “Ir arī tradīcija, ka prezidenta bēru dienā noteiktā laikā karakuģi salutē ar 21 lielgabalu šāvienu. Tajā brīdī Latvijas galvenais karakuģis “Virsaitis” atradās Francijā, Brestas ostā, lai saņemtu zemūdeni “Ronis”. Tā ka šis rituāls tika izpildīts Francijā.”
Izplānojot pasākumu teju vai pa minūtēm, Čakstes bēres tika rīkotas līdzīgi svinīgi kā pāris gadus iepriekš autoavārijā bojāgājušā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica izvadīšana, tomēr, pēc vēsturnieka teiktā, starpkaru periodā nevienas bēres nav bijušas tik vērienīgas kā tautas dzejniekam un valstsvīram Rainim.
*Jaunā Nedēļa”, 27.03.1927. Pieejams: www.periodika.lv
