Nākamā gada valsts budžetā Izglītības un zinātnes ministrija papildus radusi 41 miljonu eiro. Atrasta nauda pirmskolas pedagogu un pedagogu algu celšanai, studējošo stipendiju palielināšanai un citiem pasākumiem. Tikmēr jau vairāk nekā 10 gadus budžetā nav atrasta nauda augstskolu pasniedzēju algu palielināšanai, kā arī energoresursu izmaksu segšanai. Tas jau pamatīgi ietekmē augstskolu attīstību.
Valsts piešķirtais finansējums zinātnei un augstākajai izglītībai aizvien ir 2008. gada līmenī, kad dižķibeles laikā visiem nācās savilkt jostas. Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela ReTV Ziņām norāda - nerodot iespēju nozarei palielināt finansējumu, valdība nodarbojas ar intelektuālo genocīdu: “Šī nu klaja diskriminācija attiecībā uz augstskolu pedagogiem, kas vienkārši tiek izsvītori no pedagogu profesijas kā tādi.”
Tikmēr kvalitātes kritēriji, kas jāpilda augstskolām pazemināti netiek. Tieši otrādi, dažādos valsts stratēģiskās attīstības plānos izvirzīti aizvien augstāki mērķi. Bet nav skaidrs, kā tos sasniegt, ja finansējums augsstkolu pedagogiem nemainās. Rektoru padomes prezidente stāsta: “To mēs būsim spiesti meklēt no iekšējiem resursiem, iespējams, no pašu ieņēmumiem tajās augstskolās, kur tādi pastāv, tas nozīmē, ka tie tiks ņemti nost no attīstības. Mēs nevarēsim veidot jaunas programmas, piesaistīt mūsdienīgus, kvalificētus docētājus, tas viss bremzē augstskolu attīstību.”
Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš ReTV Ziņām atklāj, šogad universitātei papildus jārod 850 tūkstoši eiro, lai segtu zaudējumus, kas radušies strauji kāpjot energorsursu izmaksām: “Izvēle vai nu jāpazemina kvalitāte kaut ko makzājot mazāk vai jāatrod citur nauda par ko to nosegt. Jo budžetā tā nauda nav paredzēta iekšā. tas ir tikai par elektrību un siltumu vien tie 850 tūkstoši.”
Segliņa prāt pie šāda valsts finansējuma augstākajai izglītībai un zinātnei, Latvijas augstskolas nevar būt spējīgas konkurēt pasaules līmenī: “Panākumiem, kas ir zinātnē, mēs to daļu varam, gaišo prātu dēļ, spēju dēļ, nav šaubu, ka Latvijas lielākās augstskolas to var un to rāda nozares rādītāji, ka esam starp 300 līdz 500 labākajām. Bet tad kad nonākam starp šiem vispārējiem apstākļiem, tad esam tur kur esam, jo neeksistē resursi.”
Savukārt Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš uzsver, lai neiestātos pilnīga stagnācija vienīgā iespēja, kā piesaistīt papildus līdzekļus attīstībai ir rakstot dažādus projektus. Šādi iespējams iegādāties studijām nepieciešamu modernu aprīkojumu, arī daļēji segt pasniedzēju atalgojumu, īpaši specifiskās studiju programmās. Vidzemes augstskolas rektors ReTV Ziņām atzina: “Kiberdrošība, speciālists jeb kurš zina, cik tas maksā, labs ir gatavs braukt uz augstskolu, bet par dienu grib saņemt 500 eiro, bet ja ņem šo standartu, tad to nevar samaksāt. Tie 10 gadi kopš iepriekšējās krīzes ir paskrējuši un tagad redzam es bijiu pie valdības vadītāja un teicu, mēs tagad aizņemamies miljardus, aizņemamies vēl vienu miljardu un ieguldam zinātnē, izglītībā. un viņš teica, kad būs atdeve, es teicu pēc 10 gadiem, tad tagad ir tas brīdis, ja tas būtu ieguldīts, tad būtu pavisam cita situācija valstī.”
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis ReTV Ziņām atklāj, ka lai gan ministrijas budžetā rasti papildus 7,6 miljoni zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai, tas tomēr esot noticis atņēmot līdzekļus citām zinātnes programmām. Tai pat laikā valsts kopējais finansējums zinātnei aizvien nav atgriezts pat pirmskrīzes līmenī. Ojārs Spārītis stāsta: “Tas kādā veidā mēģinam plānot Latvijas ekonomikas izaugsmi vai zinātnes inovatīvus risinājumu un komercizalizējamu produktu ienesumu Latvijas industrijā, to nevar panākt ar liesu finansējumu. Par to ir runāt forumos. Žēl, ka valdība ir atradusi vairāk neražojošu investīciju viietas, kas nesilda ekonomiku, bet rada vairāk zaudējumus.”
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Dmitrijs Stepanovs ReTV Ziņām atzīst, ka finansējums augstākajai izglītībai aizvien nav atgriezies tādā līmenī, kāds tas bija pirms 2008. tā gada krīzes. tomēr uzsver, ka toreiz augstskolās mācījās 120tūkstoši studentu, šobrīd tikai ap 78tūkstošiem. Nākamgad no valsts budzēta esot izdevies palielināt stipendijas studentiem, kuru veiktās iemaksas par studijām ir būtisks augstskolu ienākumu avots. IZM Valsts sekretāra vietnieks norāda: “Studentu motivētāki palitk augstskolās, un augstskolu situācija attiecībā uz studējošiem, kas ir viņu galvenais ienākumu avots uzlabosies, jo lielāka motivācija studēt, nesaņemt sliktas atzīmes, neēntm akadēmisko gadu.”
Izglītības un zinātnes ministrijā uzsver, ka augstskolām jāspēj patstāvīgi veidot savus budžetus, valsts dotācijas daļu iekļaujot kā papildus līdzekļus. Tai pat laikā augstskolās un zinātnes nozarē neizprot valdības šī brīža rīcību, nespējot nozarei ilgus gadus rast papildus līdzekļus, bet ar vieglu roku atvcēlot 15 miljonus ātro antigēna kovid testu iegādei.
