Vairākas pašvaldības ceļ trauksmi, ka valsts nav pilnībā norēķinājusies par Ukrainas valsts piederīgo izmitināšanu. Īpaši sarežģīta situācija veidojas tur, kur ukraiņi izmitināti komersantiem piederošās viesnīcās. Pašvaldību izdevumus pašlaik pamatīgi ietekmē inflācija, kā dēļ budžetos veidojas krietni robi.
Jēkabpils novadā pašlaik izmitināti aptuveni 480 Ukrainas valsts piederīgie, 170 no tiem mitinās komersantiem piederošās viesnīcās vai kopmītnēs. Pašvaldības vadītājs ReTV Ziņām norāda - budžetā trūkst līdzekļu, lai piemaksātu starpību valsts finansējumam bēgļu izmitināšanai viesnīcās. Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs (LZP) Raivis Ragainis: “Mēs šobrīd esam apturējuši plūsmu uz Jēkabpils novadu, jo nav, kur izmitināt, redzam ka šiem cilvēkiem, kuri jau bija izmitināti, būs diezgan nepatīkami, jo mums tas ir jāizdara - jāpasaka šiem cilvēkiem - atvainojiet, vairs nav iespēju jūs izmitināt šajās telpās.”
Jēkabpils novada pašvaldība meklēs iespēju daļu ukraiņu izmitināt pašvaldībai piederošās telpās ārpus apdzīvotām vietām. Tāpat netrūkst ģimeņu, kuras jau izteikušas vēlmi atgriezties dzimtenē. Raigainis uzsver, ka nemitīgi pieaug dažādas pašvaldības izmaksas: elektrība, degviela, tāpēc nenoliedz, ka Ukrainas valsts piederīgos varētu novirzīt atpakaļ valstij. “Lai ir nodrošināti ar to, ka ziemu varam izvilkt. Un tagad valsts ar brīvu roku pasaka, ka pašvaldībām tas būs pienākums. Atvainojos, drīzāk, ka tad arī mēs teiksim ukraiņu bēgļiem, ka jāgriežas atpakaļ pie Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), lai meklē atkal jaunu sadalījumu, jo nevaram šo nodrošināt.”
VUGD, kas tieši koordinē Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu pašvaldībā, ReTV Ziņām norāda, ka saņem signālus no pašvaldībām par nepietiekamu valsts līdzfinansējumu. “Mēs dzirdam no pašvaldībām, ka par nolemto samaksu daudzās vietās nav iespējams primāro atbalstu sniegt. Tas sanāk 3,3 eiro par pirmajiem trim, 1,6 eiro - par nākamajiem,” atzīst Mārtiņš Baltmanis, VUGD priekšnieka vietnieks.
Trauksmi ceļ arī tie, kuri Ukrainas kara bēgļus izmitinājuši pašvaldībām piederošās telpās. Lielākā daļa pašvaldības par Ukrainas valsts piederīgo izmitināšanu saņēmušas valsts finansējuma daļu vien par martu un aprīli. Tukuma novadā pašlaik mājo aptuveni 650 ukraiņu. Kā ReTV uzsver Tukuma novada domes priekšsēdētājs Guntars Važa, šobrīd budžetā iesaldēti vairāk nekā pusmiljons eiro, kas jau izlietoti ukraiņu atbalstam. “No valsts puses ir kavēšanās. Mums tāpat ir projekti, saistības pret būvniekiem, piegādātājiem. Rēķināmies, ka valsts noteiktajā kārtībā šo naudu samaksās. To šajā mirklī mēs ceram, ka sakārtosies, saistības tiks pildītas, jo tas ietekmē mūsu naudas plūsmu. Mūsu gadījumā tie ir pāri 500 tūkstošiem, kas ir iesaldēti.
Arī Gulbenes novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs norāda - no Ukrainas kara bēgošajiem braukuši pakaļ pat uz Terehovas robežpunktu. No valsts nav saņemts finansējums teju 200 tūkstošus eiro apmērā par bēgļu izmitināšanu. “Mūsu pašvaldības izdevumi ir krietni lielāki par tiem, kas būtu jāsaņem atpakaļ no valsts. Es ceru, ka valsts tomēr būs pretimnākoša un atgriezīs izlietoto naudiņu, jo tā ir paredzēta citiem mērķiem.”
Arī Jelgavas novads norādījis, ka šobrīd visas Ukrainas kara bēgļiem paredzētās vietas novadā ir aizņemtas. Savukārt Daugavpils dome turpmāk bēgļus gatavojas izmitināt sporta zālē.
