Valsts aizsardzības koncepciju atjauno reizi četros gados. Pašreizējais dokuments pieņemts 2020. gadā. Tā kā Krievijas iebrukums Ukrainā ģeopolitisko situāciju ir mainījis, Aizsardzības ministrijā redz nepieciešamību nākamo koncepcijas izstrādāt agrāk. Tagad aizvadīta otrā publiskā diskusija, šoreiz Valmierā.
Valsts militārās aizsardzības stiprināšanā būtiskākā ir ugunsjaudas palielināšana – tā seminārā izsakās bruņoto spēku struktūras. Taču bez tā, spriežot par turpmākajiem mērķiem valsts aizsardzības jautājumos, Zemessardzes 2. Vidzemes brigādē vērš uzmanību arī infrastruktūrai. “Ļoti būtiskas, svarīgas – apmācību vietas, poligoni. Ja godīgi, šobrīd nepietiek apmācību vietu, kur trenēties ar lielāka kalibra ieročiem: mīnemetējiem, ložmetējiem, granātmetējiem,” saka Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris, pulkvedis Gunārs Kauliņš.
Balstoties ukraiņu pieredzē, svarīga esot arī decentralizācija – gatavība pārvietoties uz citām vietām un evakuēt, piemēram, noliktavas. Tāpat arī Zemessardze vēlētos koncentrēties uz militāro personu attīstīšanu, komandieru apmācībām. Kauliņš: “Kā aizsargāt katru centimetru, katru iedzīvotāju? Es esmu uzrakstījis – Valsts robežsardzes integrācija mūsu uzdevumu izpildē. Līdz galam nav atrisināts. Mēs turpinām plānot, koordinēt, attīstīt mednieku iekļaušanos, lomu valsts aizsardzībā, jo tā ir ļoti liela sabiedrības daļa ar ieročiem, kura ir gatava motivēta atbalstīt, bet nav gatavi stāties Zemessardzē.”
Jāpiemin, ka šajā diskusijā “Valsts militārās aizsardzības stūrakmeņi” viedokli pauda arī civilpersonas. Valmieras novada pašvaldībā norāda – ir apstiprināta militārā iebrukuma sadaļa Civilās aizsardzības plānā, ir cieša sadarbība ar Zemesardzi, taču aktuāls ir jautājums par vietvaru pilvarām krīzes gadījumā. “Pie mums viesojās Trostjaņecas pilsētas mērs. Tā pieredze, kuru viņi mums var dot, ir tiešām neatsverama. Viņiem arī likās, ka viss ir labi, bet pienāk viens brīdis, iedod zaļo koridoru – trīs autobusi, jāved ārā cilvēki, autobusi ir, bet nav šoferu, jo visi atsakās braukt iekšā, jo nezina, vai izbrauks ārā. Pilsētas mērs, kurš atbildīgs par visu procesu, saka – es nevienam nevaru pavēlēt. Viņam tajā brīdī nav nekādu pilnvaru, var tikai lūgt, prasīt. Tās tādas reālās situācijas,” norāda Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Tāpat būtu svarīgas praktiskas mācības ar sabiedrību, piemēram, kopā ar bruņotajiem spēkiem evakuēt bērnus no skolas. Vienprātība ir arī par uzņēmēju lomu valsts aizsardzībā. SIA “Valpro” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings: “Mums kopā ir jādara tas, ko šobrīd ir iesākusi Aizsardzības ministrija, bet tur tāls ceļš ejams – jāstiprina un jāveido Latvijas uzņēmumu spēja šeit uz vietas ražot to, ko mēs mākam un varam saražot.”
Par to, ka krīzēs tas ir izšķirīgi, liecinot arī kovida krīzes sākums, kad trūka, piemēram, sejas maskas. Par nākamo valsts aizsardzības koncepciju uzņēmējs un reizē arī Drošības un aizsardzības industriju federācijas biedrs Aivars Flemings, kā arī Valmieras novada domes priekšsēdētājs pauda viedokli, ka jāpievēršas arī birokrātijas atvieglošanai.
