Zemes reforma Latvijā ilgst vairāk nekā 30 gadus. Procesa noslēgums nebūt nav tuvākie gadi - tā revīzijā secina Valsts kontrole. Joprojām turpinās zemes kadastrālā uzmērīšana, lēmumu pieņemšana par īpašumtiesību atjaunošanu, zemes izpirkšanas līgumu slēgšana. Rodas jautājums: cik tad ilgi vēl šis process turpināsies?
Zemes reformas sākums ir 1990. gada novembris. Tās mērķis bija iedzīvotājiem, kuru zemes īpašumi 1940. gadā tika nacionalizēti, par valsts budžeta līdzekļiem veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu. Tas notiek lēni, vēl pagājušā gadā uzmērīti zemesgabali, kas rindā iekļauti pirms vismaz 14 gadiem. Valsts kontrole norāda, ka saraksts gan nav precīzs un ka runa varētu būt par trīs, varbūt vairāk vai mazāk tūkstošiem zemes vienību. “Līdz šim gadā tika uzmērītas apmēram 70 līdz 80 zemes vienības par tiem piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Tagad ir piešķirti nedaudz vairāk finanšu līdzekļi šim uzdevumam, varētu uzmērīt 150 līdz 160 zemes vienības gadā. Skatoties to, ka tur ir trīs tūkstoši zemes vienības, sanāk, ka tas varētu sanākt vēl 20 gadus,” norāda Kristīne Jaunzeme, Valsts kontroles padomes locekle, Otrās revīzijas departamenta direktore.
Ja to visu varētu uzmērīt vienā gadā, tas prasītu 2,8 miljonus eiro. Rinda turpinātos nevis vēl aptuveni 20 gadus, bet jautājumu varētu atrisināt tuvākajos dažos gados. ReTV Ziņām Valsts kontrole vēl uzsver, ka ne vien administrēšanas un uzturēšanas izmaksas šī procesa organizēšanai ir lielas, bet tas nav arī taisnīgi pret tām personām, kuras šī zemes reforma skar. Kristīne Jaunzeme: “Valsts ar šo pieeju panāk to, ka daļa cilvēku savu rindu dzīves laikā vienkārši nesagaida. To mēs arī redzam šajos saraksta datos, ka pie ārkārtīgi daudzām zemes vienībām ir atzīme, ka ir jānoskaidro mantinieki. Mēs nezinām, kas ir mantinieki. Otrs, ko valsts panāk šādā veidā: cilvēki tajā brīdī, kad viņi grib rīkoties ar savu īpašumu, viņi uzmēra par privātajiem līdzekļiem un atmet ar roku šim valsts apsolījumam, kas ir normatīvos aktos nostiprināts, ka valsts ir apņēmusies šo zemi uzmērīt.”
Valsts zemes dienestā (VZD) norāda, ka reformu varētu pabeigt pārskatāmā periodā - apmēram piecos līdz septiņos gados -, bet tas atkarīgs no piešķirtā finansējuma. Līdz šim līdzekļu apjoms bija piešķirts salīdzinoši neliels. Dienests tos prasījis jau vairākus gadus. “Šogad mums izdevās, pateicoties strukturālām reformām, dubultot šo budžetu, tāpēc tie 20 gadi vien paliek. Skaidrs, ka ar šādu budžeta līdzekļu apjomu, ko mēs maksājam mērniekam, jo VZD jau vairāk nekā desmit gadus pats nenodrošina mērniecības pakalpojumu. Mēs to pērkam no privātā sektora. Mēs varam uzmērīt tik zemes gabalus, cik ir budžeta līdzekļu,” pauž Vita Narnicka, VZD ģenerāldirektore.
Tieslietu ministrija norāda, ka rast lielāku finansējumu un stiprināt VZD kapacitāti izdevies likvidējot Centrālo zemes komisiju. Valsts kontroles revīziju vērtē atzinīgi, jo tas ir skats no malas, kas pietrūcis veicot ikdienas darbus. Ministrija arī piekrīt Valsts kontroles ieteikumam, ka jāsakārto saraksts, cik tad vēl ir šo zemes vienību, kas jāuzmēra par valsts līdzekļiem. Turklāt - šis jautājums pamatā skar tieši Rīgu.
Valsts kontrole iesaka zemes reformas procesu pilnveidot un noteikt skaidru tās beigu termiņu. Tāpat arī rosināts noteikt atbildīgo institūciju par zemes reformas pabeigšanu.
