Satiksmes ministrijas darbs tikai daļēji atbilst labas prakses principiem, secinājusi Valsts kontrole. Piemēram, tās pārraudzībā esošajā CSDD konstatētas pārmaksas par pakalpojumiem.
Satiksmes ministrijas uzdevums ir pārraudzīt tās pakļautībā esošās kapitālsabiedrības un iestādes, lai to izmaksas būtu efektīvas un valstij nestu peļņu. Pēc Valsts kontroles secinātā - tā nav. Piemēram, saskatītas problēmas Autotransporta direkcijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) darbā. CSDD pakalpojumi bijuši pārāk dārgi, sabiedrība par tiem pārmaksā. “Tādos pakalpojumos kā teorētiskais eksāmens, lai iegūtu vadītāja apliecību, atļauja piedalīties satiksmē, veicot tehnisko apskati, vienas dienas atļauja. Tur konstatējam, ka pakalpojumus nevaram izvēlēties citur. Tur ir pārmaksas pret Ministra kabineta noteikto cenrādi,” saka Inese Kalvāne, Valsts kontroles padomes locekle.
Pārmaksa šajos gadījumos svārstās no sešiem līdz 72 procentiem. Arī tehniskās apskates izmaksas ir lielākas, nekā sākotnēji bija paredzēts. Tas saistīts ar līgumu, kas slēgts pirms vairākiem gadiem starp CSDD un komersantiem, kur netika izvirzīti nosacījumi par samērīgas peļņas gūšanas pakalpojumu.
“Revīzijā šo jautājumu Valsts kontrole atsevišķi runāja ar CSDD, kas ir valsts kapitālsabiedrība. Saskaņojot ar CSDD sniegto informāciju, bez visa tā, ko Valsts kontrole ir konstatējusi, (..) bija vajadzīgas vismaz desmit miljonu investīcijas,” saka Satiksmes ministrijas pārstāve Inguna Strautmane.
Vēl revīzijā secināts, ka ministrija izmantojusi normatīvajos aktos noteiktos instrumentus, tomēr nav veicinājusi efektīvu to darbību. Ministrija sešus gadus nebija nodrošinājusi tās kapitālsabiedrībām izstrādāt stratēģiskos mērķus - septiņām no tām uzdevumi apstiprināti vien pēdējos divos gados. “Kapitālsabiedrībām stratēģijas tiek apstiprinātas jau to darbības laikā vai gadu vēlāk. Kāpēc tā ir svarīga? Skaidri pateikts, ka valdei un padomē jāraugās, kā valde strādā, kas un kā kapitālsabiedrībai jāizdara, kādam ir jābūt rezultātam. Pēc šī rezultāta vērtē arī kapitālsabiedrību valdes rīcību,” saka Inese Kalvāne, Valsts kontroles padomes locekle.
Inguna Strautmane: “Ministrijā šo pārmetumu atzīst daļēji – saistībā ar to, ka šis ir process, kas Ministru kabinetā bija jāiesniedz. 2015. gadā ministrija iesniedza šo informāciju par līdzdalības nepieciešamību visās kapitālsabiedrībās. Ministru kabinets atbalstīja turpmāko līdzdalību, 2020. gadā, kad ministrija turpināja atkārtoti vērtēt kapitālsabiedrības.”
Valsts kontrole arī norāda ministrijas neieinteresētību par kapitālsabiedrību rīcībā atstātās peļņas 137,5 miljoniem eiro izlietojumu atbilstību mērķim. Par šo naudu līdz revīzijai ministrija nebija pārbaudījusi, vai sasniegti tās izvirzītie mērķi. Inguna Strautmane: “Kapitālsabiedrībām šī peļņa tiek atstāta publiskās funkcijas pildīšanai. Ministrijai ir tām vairākām deleģēšanas līgumi. Bieži vien peļņa tiek novirzīta deleģēto uzdevumu pildīšanai.”
Tāpat kontroles revīzijā norādīts, ka “Ventas ostas” pagaidu padome darbojas jau divus gadus, lai gan likumā noteikts, ka pagaidu laiks ir viens gads. Ministrijas atbildes ir formālas - problēmas ir pamanītas, tiekot gaidītas izmaiņas likumos, jau šobrīd tiekot strādāts pie kļūdu labošanas. Kontroles ieteikumus tā solās ieviest līdz nākamā gada vidum.
