ReTV Ziņu dienests turpina vērtēt, cik lietderīgi pašvaldībās tiek tērēta dažādos projektos ieguldītā nauda. Vakar vēstījām par Vilpulkas sākumskolas projektu, kurā ieguldīti 170 tūkstoši, bet tagad to pārdod par trīs reizes zemāku cenu. ReTV izvaicātie eksperti atzīst: Latvijā nav sistēmas, kā piešķirt naudu pašvaldībām, kā pārbaudīt tēriņu lietderību un galu galā nav arī vienota plāna, kuram projektam ir vai tomēr nav piešķirami līdzekļi. Tas paver ceļu naudas plūsmas necaurspīdīgumam.  

No valsts līdzekļu nelietderīgas izmantošanas Vilpulkas pagastā varēja izvairīties – bērnu skaitu pašvaldība pilnīgi noteikti zināja un varēja paredzēt, ka bērnudārzu vairs nevajadzēs, tā ReTV saka demogrāfs Ilmārs Mežs. “Šādos gadījumos patiešām vai nu cilvēki ir absolūti nepiemēroti amatiem, vai ir kaut kāda personīga finansiāla ieinteresētība – ka es citādi nedabūšu nekādus papildus ienākumus, ja mēs te kaut ko nesašiverēsim. Es negribu nevienu konkrēti apvainot, bet tur ir tikai divas iespējas: muļķība vai krāpniecība.”

Līdzīgu stāstu Latvijā netrūkst – Ilmārs Mežs atgādina par Veclaicenes pamatskolu, kuru izremontēja par 300 tūkstošiem eiro, bet drīz pēc tam slēdza; līdzīgi noticis ar izglītības iestādēm Izvaltā, Mālpilī, Ēvelē u.c. Arī Valsts kontrole revīzijās konstatējusi, ka pašvaldības ne tikai izglītības iestādēs, bet arī citos lielajos infrastruktūras objektos naudu ieguldījušas nepārdomāti. Valsts kontroles departamenta direktors Edgars Korčagins: “Labā roka nezina, ko dara kreisā: bija gadījumi, kad pašvaldība vienā skolā plāno kaut kādus infrastruktūras pilnveidojumus, teiksim, izbūvē daudz lielāku sporta zāli, bet no otras puses šajā pašā pašvaldībā citas struktūrvienības strādā pie skolu optimizācijas plāna, paredzot šo skolu nākotnē likvidēt.”

Valsts kontrole gadiem norādījusi uz nepamatotu izšķērdību, uz nepamatotiem projektiem, taču vien daļa pašvaldību to ņem vērā. Te rodas minējumi, kāpēc lieli līdzekļi jāiegulda objektos, kuri drīz vien paliek tukši vai arī nonāk privātīpašnieku rokās. Atbildība par ilgtspējīgiem projektiem gulstas arī uz Saeimas atbildīgo komisiju, kuras vadītājs gan ReTV saka – pašvaldībām esot “svēts pienākums” piesaistīt visus iespējamos līdzekļus. Tomēr arī Vjačeslavs Dombrovskis atzīst – valstī nav vienotas sistēmas, lai pārredzētu līdzekļu piešķiršanu un tēriņu pamatotību. “Manuprāt, nacionālā plānošana ir atbildīgo ministriju uzdevums un arī koordinācija ar citām ministrijām – vismaz zināt, ko plāno darīt citas ministrijas. Ja šajā gadījumā mēs runājam par to, vai VARAM bija pienākums tomēr zināt, ja mēs runājam par konkrētu ēku, vai tā ir skola vai bērnudārzs, kādi ir plāni attiecībā uz skolu tīklu Izglītības un zinātnes ministrijai, jā, tāds pienākums, manuprāt, ir,” saka Vjačeslavs Dombrovskis, ekonomists, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs. 

Finansējumu dažādiem projektiem pašvaldības var saņemt vairākos veidos - no Eiropas fondiem, no valsts programmām, kā aizdevumus. Kopumā tie ir simti miljonu eiro. Valsts kontrole rosinājusi - lai mazinātu nelietderīgos tēriņus, projekti jāizvērtē augstākajā līmenī: cik šie vietvaru pieteikumi uz papīra par ilgtermiņa plāniem tiešām saskan ar realitāti. Edgars Korčagins: “Tas, ko mēs rosinājām pēc mūsu iepriekš veiktās revīzijas, – tajos gadījumos, kad pašvaldības šāda veida projektu īstenošanai ņem aizņēmumu Valsts kasē – un tādi gadījumi ir diezgan bieži – tad jau no valsts puses skatīties līdzi, cik lielā mērā šie pašvaldību pieteikumi pēc aizņēmuma saskan ar valsts politikām un iesaistīt attiecīgās politikas veidotājus šo pieteikumu izvērtēšanā.” 

ReTV Ziņu dienests turpinās vētīt projektus, kuros jau iztērēti miljoni nodokļu maksātāju naudas, un projektus, kuros tas vēl tikai tiek plānots.