Krīzes laikā valsts lauksaimniecībā finansēja trīs nozares: lopkopību; uzņēmumus, kuriem kritās apgrozījums un kuru darbs saistīts ar ēdināšanu par ārkārtējā situācijā neizlietoto pārtikas produkciju. Valsts kontroles (VK) atzinumā lopkopjiem šīs summas bijušas neapdomīgi lielas.

Valsts kontrolieris Rolands Irklis saka: “Ja iesākumā lopkopjiem atbalsts bija piemērots (bija iesākumā piemērots 19 miljoni), tad pēc pārdales tas pieauga uz 26 miljoniem - savā ziņā koriģēja kritēriju.”

Iesākumā Zemkopības ministrija noteiktais atbalstāmās nozares ieņēmumu samazinājums bija vismaz 20%, taču jūnijā tas tika mainīts uz 5%.

Rolands Irklis: “Valsts budžets nav bezizmēra. Šobrīd valsts aizņemas daudz līdzekļus, lai varētu segt krīzi. Šī te ir nauda, kas nākotnē mums kā valstij būs jāatdod. Līdzekļi nav iztērēti prātīgi. Izskatās, ka ir pārmērīgi, kā arī nav ievērots solidaritātes princips, ņemot vērā, kā cilvēkiem un nozarēm klājas šajā krīzē.”

Lauksaimnieki ReTV Ziņām norāda, ka atbalstam beidzot nebija lieli birokrātiski šķēršļi, lai krīzē iegūtu papildu finansējumu.

SIA “Kunturi” projektu vadītāja Gunta Bole saka: “Šķiet, ka VK nesaprot lauksaimniecību kā tādu. Zaudējumi ir. Skaidrs tas, ka jāvienkāršo atbalsta saņemšanas veidi. Man ir prieks, ka Zemkopības ministrija to bija sapratusi un neradīja liekus birokrātiskus šķēršļus. Tagad sajūta, ja nav kaudze iesniegumiem un katrs cipars pareizā rūtiņā pareizi nodefinēts, tad atbalsts nepienākas.”

Pandēmijas sākumā strauji kritās piena cena, un liellopu tirgū bija redzams pieprasījuma mazinājums. Tas notika ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs - stāsta Zemnieku saeimā. Dažādu nozaru saimniecībās kritums bija īslaicīgs, bet dziļš, savukārt citās - mazāks, bet ilgāku laika posmu.

Valdības rīcībā ir miljardi, lai palīdzētu dažādām nozarēm, taču jau tagad eksperti norāda, ka tas būtiski palielina Latvijas parādu, kas kādreiz būs jāatdod. Būtiski pievērst uzmanību - cik lietderīgi nauda tiek piešķirta.

Foto: unsplash.com