Vēršoties dažādās valsts institūcijās, pagājušajā gādā saņemti vairāk nekā 500 iedzīvotāju iesniegumi, kuri vēlējušies celt trauksmi. Vēl gadu iepriekš - saņemti vairāk nekā 400 ziņojumi. Daudz iesniegumu saņem Valsts ieņēmumu dienests (VID), taču tur atzīst, ka ne visi tiek atzīti par atbilstošiem Trauksmes celšanas likuma prasībām. Tā, piemēram, kopš likums stājās spēkā, no saņemtiem vairāk nekā 230 ziņojumiem, atbilstoši bijuši 67.
VID Personālvadības pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja Sanita Sirmā: “Ļoti būtiska daļa ir tieši ziņojumi par aplokšņu algām. Tie ir 36% no visiem tiem iesniegumiem, kuri atbilst Trauksmes celšanas likumu prasībām. Tā ir tiešām ļoti būtiska daļa. Visbiežāk ziņo tieši par būvniecības nozari, par apsardzes pakalpojumiem un arī par tirdzniecības pakalpojumiem.”
Par atbilstošiem Trauksmes celšanas likuma prasībām netiek atzīti tie iesniegumi, kuros ziņots par neizsniegtiem maksājuma apliecinošiem dokumentiem - čekiem, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus. Taču tas nenozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests uz tiem nereaģē. Jebkurš ziņojums tiek izskatīts un attiecīgi veiktas nepieciešamās darbības, jo tas viss ir saistīts.
Sanita Sirmā: “Kas ir darīts. Ja mēs paskatāmies, ir izdoti dažādi normatīvie akti, gan arī attiecīgi tiek veikti daudz un dažādi kontroles pasākumi, ieviestas arī daudzas izmaiņas uz tiem pašiem būvniecības uzņēmumiem. Ir arī šīs darba laika uzskaites, tātad šie pasākumi ir daudz un dažādi, un tie ir arī bijuši efektīvi. VID kontrolē un uzrauga šos nodokļu maksātājus, ka tas viss tomēr mūsu interesēs, lai šīs algas tiktu maksātas oficiāli. It īpaši šo parāda arī šī brīža situācija, ka daudzi cilvēki ir palikuši bez šī te darba, un tā ir šī aplokšņu algu ietekme, ka daudziem nemaz nav iespējams saņemt šīs sociālās garantijas, viņi paliek bez darba.”
Latvijas Tirgotāju asociācijā (LTA) uzsver, lai mazinātu ēnu ekonomiku, ir jārada maksimāli labvēlīgi apstākļi uzņēmējiem, attiecīgi uzlabojot situāciju arī darba ņēmējiem, un tā, piemēram, sadarbībā ar arodbiedrību un citām darba devēju nozarēm, ir izstrādāts projekts viesmīlības nozarei un tuvākajā laikā plānots parakstīt ģenerālvienošanos, kā vienu no punktiem nosakot minimālo darba stundas likmi ēdināšanas nozarē konkrētam profesiju sastāvam.
LTA valdes līdzpriekšsēdētājs Dainis Domiņš saka: “Vienas no tādām vadošākajām profesijām ir ēdināšanas nozarē, tas ir bārmenis, pavārs un viesmīlis. Tās likmes ir sadalītas pa reģioniem - tā ir Rīga, Kurzeme, Latgale. Tas nav visos reģionos vienādi, vienāda minimālā algu apmaksas likme.”
Būtisks atspaids būtu arī PVN likmes samazināšana ēdināšanas sektorā. Priekšlikumus Latvijas Tirgotāju asociācija virzīs valdībai izskatīšanai.
Latvijas Tirgotāju asociācijā uzsver - cīņā ar ēnu ekonomiku par labu nav nācis Covid-19 laiks.
Covid-19 laikā daudzi arī pārgājuši uz negodprātīgu tirgošanos internetā - piebilst tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs. Daļēji to var saistīt ar to, ka maziem tirgotājiem bija grūti izdzīvot, jo nebija pietiekošs valsts atbalsts.
LTA valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs: “Tas, ko mēs mēģinām, lai novērstu šādu te stimulu pāriet ēnu ekonomikā, mēs vienojāmies ar Ekonomikas ministriju, ka šis te apgrozāmo līdzekļu atbalsts maziem uzņēmumiem būtu lielāks jeb pietiekošs, jo tirdzniecībā bieži vien ir tā, ka tas atbalsts, kas šobrīd tiek rēķināts pret darba algas fondu, nesedz veikala reālās uzturēšanas izmaksas. Tāpēc vienojāmies par jaunu formulu, kuru tagad visiem maziem uzņēmumiem Ekonomikas ministrija piedāvās Finanšu ministrijai un apstiprināšanai valdībā.”
Trauksmes celšana ir viens no veidiem, kā iedzīvotāji var palīdzēt novērst dažādus pārkāpumus savā darba vietā un veicināt likumīgu, godprātīgu organizāciju darbību gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Turklāt Trauksmes celšanas likums nodrošina to, ka trauksmes cēlēja identitāte ir aizsargāta. Lai iedzīvotāj nebaidītos ziņot un celt trauksmi, kur vērsties, kā rīkoties, informāciju var gūt apmeklējot interneta vietni trauksmescelejs.lv.
