Valmierietis diennakts skrējienā Itālijā noskrien 250 kilometrus

Valmierietis Ritvars Kalniņš devās uz Veronu, kur piedalījās Eiropas čempionātā diennakts skrējienā.  Ritvars skrējienā pārspēja Jānim Actiņam piederošo rekordu (24 stundu laikā gandrīz 244 kilometri), noskrienot par sešiem kliometriem vairāk – 250 kilometrus. 

“Par sasniegto rezultātu – nē, tur nav prieka. Tie ir cipari. Prieks ir par to, ka esi izturējis 24 stundas, ka esi noskrējis, ka viss ir beidzies, ka varēsi atpūsties. Pēc tam jau, protams, jā, lēnām apzinies, ko esi sasniedzis, cik noskrējis. Tad rodas kaut kāds gandarījums par padarīto. Tu jau sāc domāt – varbūt tu varēji mazliet labāk, varēji tur pieskriet, varēji nepāriet – tas ir katram sportistam pēc sacensībām, kad sāk analizēt,” stāsta Latvijas rekordists diennakts skrējienā Ritvars Kalniņš.

Eiropas čempionāts divdesmit četru stundu skrējienā notiek kopš 1992. gada. Šis bija atgriešanās gads pēc trīs gadu kovida pauzes. Itālijas pilsēta Verona Eiropas čempionātu uzņēma otro reizi. Šoreiz tas norisnājās no 17. līdz 18. septembrim. Skrējējiem bija jāskrien pa 1,5 kilometru garu apli, un Ritvars noskrēja 163 apļus. “Mana izvēlētā taktika bija diezgan vienkārša. Es biju nolēmis visu paveikt pašā sacensību sākumā – pirmajās 12 stundās. Pēc tam rēķināju, kādā tempā un kā tikt līdz galam un iekļauties laikā. Lai būtu rezultāts. Es gāju uz rezultātu. Pirmās 12 stundas skrēju un ne par ko nedomāju, tikai uz maksimālo slodzi, uz rezultātu, jo zināju, ka no tā būs atkarīgs gala rezultāts – cik beigās būs tie kilometri. Man bija vairāki plāni. Man bija arī mierīgais plāns, ka mazliet mierīgāk skriešu, bet beigās, kad izgāju uz starta, tad jau viss. Rezultāti rāda, ka pirmajās 12 stundās biju iespraucies pirmajā desmitniekā, bet tas bija maksimālais mērķis, ko gribēju. No sākuma viss ātrāk, pēc tam mierīgākā tempā, protams, rēķinoties ar spēka limitu un skriet pēc saprāta, bet no sākuma skrēju, cik jaudas. Pēc pirmās stundas, kā man tas skrējiens aizgāja, jutu, ka būs. Tīri psiholoģiski, ka būs. Kad uzzināju, ka laikapstākļi piemēroti, tad es teicu, ka būs. Komandas biedri prasīja: “Uz kādu rezultātu iesi?” Es teicu – Latvijas rekords man tikai interesē. Es atbraucu pēc Latvijas rekorda.”

Skrienot 24 stundas, lielākais izaicinājums ir kontrolēt sevi psiholoģiski. “Ļoti daudz ir galvā. Mums izstājās sportisti – viņi teica: “Nē, es nevaru.” Un noskrien 17 stundas. Noteikti ka var, bet tas ir galvā. Kaut kas iesēžās, ka nevar un viss, es negribu, man kāja sāp, man jāpataupa kāja. Ir jātiek tam pāri, jāaizmirst, ka kaut kas sāp. Man arī sāpēja, nebija tā, ka es skrēju un smaidīju – muskuļus piedzina pilnus, sāku just, ka krampjus rauj.”

Ritvaram Kalniņam šis bija trešais dienkats skrējiens. Viņš atzīst, ka kovida laiks daudziem sportistiem bija kā labs sagatavošanās laiks.

Skrējienā uzvarēja lietuvietis Aleksandrs Sorokins, Ritvaru apsteidzot par 69 kilometriem. Lietuvieša rezultāts bija 319 kilometri un seši simti metri. Ritvars finišēja 26. Otrs labākais latvietis bija Elvijs Menniks, kurš finišēja 34. vietā. Kopumā uz starta stājās 120 dalībnieki, finišēja - 68.