Kā imūnsistēma spēj atpazīt vēzi un kāpēc tas prot izvairīties no imūnšūnu kontroles? Valmieriete Karīna Siliņa Šveicē veic vēža pētījumu, kura mērķis - atrast risinājumus un veidot jaunas imūnterapijas, kas neļautu vēzim izplatīties. Zinātniece saņēmusi arī Šveices valdības atbalstu savas pētnieciskās laboratorijas izveidei.
Karīna Siliņa ir studējusi Latvijas Universitātē Bioloģijas fakultātē. Bakalaura un maģistra pētījumus izstrādājusi Latvijas Biomedicīnas centra vēža izpētes laboratorijā, kas aizveda līdz Šveicei. Karīna pieteicās jauno Eiropas zinātnieku atbalsta programmas projektu konkursam, kas deva iespēju vienu gadu Šveices laboratorijā izstrādāt jaunu projektu. “Projektu uzrakstīju kopā ar savu darba vadītāju no Latvijas Biomedicīnas centra - profesori Aiju Linē. Uzrakstīju, lai veiktu šo viena gada pētījumu laboratorijā Cīrihes Universitātē. Tas viena gada projekts izvērtās par astoņu gadu projektu,” saka Karīna Siliņa, zinātniece, vēža pētniece.
Karīna Siliņa ReTV par sava zinātniskā darba mērķi stāsta - daļa no mūsu imūnsistēmas spēj saprast, kas ir un kas nav mūsu organisms. Tā ir tā saucamā adaptīvā imunitāte. Tās ir ļoti konkrētas šūnas, kas ar virsmas molekulu palīdzību māk pieķerties citām šūnām, virsmas molekulām. Ja tāda saķere veidojas, tad šūnas zina, ka tas ir kaut kas slikts. “process nenotiek efektīvi mūsu ķermenī, jo vēža sūnām ir mikroevolūcijas, pārspēks, jo spēj ļoti ātri vairoties un sakrāt tādas izmaiņas, kuras apmuļķo imūnšūnas,” stāsta Karīna Siliņa.
Imūnterapijas uzvaras gājiens ir tāds, ka ir saprasti pāris centrālie mehānismi, kā imūnšūnas var stimulēt un apiet vēža šūnu gudrības. 2018. gadā divi zinātnieki par to saņēma Nobela prēmiju, jo viņu atklājumi radīja tādas imūnterapijas, kas devušas lielas pārmaiņas vēža pacientu ārstēšanā. Karīna Siliņa: “Mans pētījuma virziens ir nedaudz citādāks. Pētu, kā imūnšūnas spēj veidot gandrīz limfmezglam līdzīgas struktūras tieši ap pašu audzēju. Limfmezgli ir tās vietas mūsu ķermenī, kur imūnšūnas dzīvo un kur tās arī parasti spēj atpazīt, ka kaut kas nav kārtībā.”
Karīna Siliņa piebilst, ja ķermenī ir kādi iekaisumi, tad imūnšūnas dodas uz to vietu un mēģina saprast, kur ir problēma un kas jādara. Vēzis ir viena no vietām, kur arī imūnšūnas varētu ceļot, imūnu kontrolpunktu bloķējošās terapijas ļauj imūnšūnām, kas vēzi atradušas, ar to veiksmīgāk tikt galā, bet ar to diemžēl nepietiek. “Ja mēs šīs mazās imūnšūnu mājiņas novērojam ap audzēju audiem, tad pacientam ļoti bieži ir labāka izdzīvošana, tad viņš izdzīvo ilgāk kā pacients, kuram mājiņas ap audzēja audiem neveidojas. Tā mana tēma ir saprast, kā šīs mājiņas veidojas, ko tās tieši dara, vai tiešām palīdz veidot jaunas imūnšūnas pret audzēju vai tāpēc tas pacients ilgāk izdzīvo,” skaidro Karīna Siliņa.
Lietas gan nav tik vienkāršas. Ir audzēju veidi, kuros, ja mājiņas veidojas, dzīvildze patiesībā ir samazināta. Arī to Karīna Siliņa mēģina saprast, kāpēc tas ir tā. Kā pati saka, rāpjas džungļos. “Ja mēs tiešām parādām, ka imūnšūnu mājiņas ap vēža audiem palīdz cīnīties pret vēzi un rada jaunas imūnšūnas, kas nogalina vēža šūnas, tad, protams, ir jēga tās mēģināt inducēt. Ja sapratīsim, kā mājiņas veidojas, tad zināsim, kā varam inducēt, kā šo procesu varētu apzināti kontrolēt.”
Astoņu gadu laikā Karīna Siliņa ieguvusi tādus rezultātus, kas ļāva veiksmīgi konkurēt par tālāku finansējumu savas laboratorijas izveidei Cīrihē.
Lai gan darbs un dzīve rit Šveicē, Karīna Siliņa par savām mājām, protams, sauc Latviju. Valmierā bija Ziemassvētkos un pa Jauno gadu, kad ģimene vienmēr kopā svin vectēva dzimšanas dienu, kuram palika jau 103 gadi. Uz Latviju vienmēr brauc arī vasarā.
