Valmieras un Smiltenes pusē uzliesmojis Āfrikas cūku mēris

Periodiski Āfrikas cūku mēri Latvijā konstatē jau kopš 2014. gada. Pēc ilgāka atslābuma šogad par uzliesmojumiem ziņots daudzviet reģionos. Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) norāda, ka Vidzemē šogad piedzīvots jau otrais slimības vilnis. Lai nepieļautu tā vēršanos plašumā, pagaidām vienīgais risinājums ir turpināt medīt mežacūkas. 

Lai noteiktu Āfrikas cūka mēra klātbūtni nomedītajām meža cūkām, šogad PVD Ziemeļvidzemes pārvaldē saņemti aptuveni 4000 asins paraugu. “Varētu teikt, ka tas karstais punkts ir starp Cēsīm un Valmieru, gar Gauju. Tur šobrīd visvairāk konstatēti gadījumi, sākot no novembra beigām līdz šim brīdim,” saka PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.

Nesen atrastas arī vairāk nekā desmit beigtas mežacūkas. Pārvaldē pieļauj, ka, sniegam nokūstot, varētu atklāties vēl. Tā kā infekcija vidē saglabājas ilgi un mežacūkas vairojas ātri, esot svarīgi neatslābt. Mārcis Ulmanis: “Viena kļūda var būt – medniekiem liekas, ja mums vienreiz slimība ir bijusi, tad tās nebūs. Nē, tā nenotiek.”

Par mežacūku populācijas ierobežošanu Valsts meža dienestā (VMD) prognozē, ka šajā medību sezonā visdrīzāk tiks nomedīts minimālais mežacūku skaits. Šogad nomedīti 19,5 tūkstoši šo dzīvnieku. VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis norāda: “Esam pieņēmuši lēmumu par minimālo nomedījamo apjomu šajā sezonā 22./23. gadā – 26,5 tūkstoši. Medniekiem tas ir minimums, kas ir jānomedī. Tad šai populācijai nevajadzētu pieaugt. Ja nomedīs vairāk, tad ir pamats tam, ka meža cūku populācija samazināsies.”

Par nomedītas mežacūkas asins parauga nodošanu testēšanai mednieki saņem arī atlīdzību – viens paraugs 30 eiro, ja rezultāts ir pozitīvs – 50 eiro. PVD šogad kopumā izmaksājis teju vienu miljonu. Secināts, ka medījumi ir vairāk. Tikmēr Mednieku savienībā pārstāvis Jānis Grīnbergs  stāsta, ka ir kolektīvi, kuri izvēlas mežacūkas nemedīt. “Bieži vien ir tā, ka mednieki dodas medībās piektdien, analīzes var nodot tikai pirmdien. Trīs dienas tās ir jāuzglabā. Otra lieta – bieži vien ir tālu jāved; degviela arī šobrīd nemaksā maz. Tā kompensācija knapi nosedz tās degvielas izmaksas. Plus ķermeņa uzturēšanas noteiktā temperatūrā, lai nesabojājas, arī ir enerģijas uzturēšanas izmaksas.”

Dažus attur arī bažas par PVD piemērotajiem brīdinājumiem vai sodiem, ja netiek ievērotas biodrošības prasības. Valsts meža dienestā pieļauj – ja atvieglotu paraugu nodošanu un birokrātiju, nomedīto īpatņu skaits varētu pieaugt.  

Jāpiemin, ka Āfrikas cūku mēris šogad skāris arī mājas cūku turētājus. Šogad slimības konstatēta sešās saimniecībās kā rezultātā bijis jālikvidē pusotrs tūkstotis dzīvnieku. Tam Lauku atbalsta dienests šogad izmaksājis kompensācjas 263 000 apmērā kopā četrām saimniecībām. 


#SIF_NVZ2022