Lai gan janvāris bija siltāks kā ierasts, liela daļa Latvijas iedzīvotāju jau atkal ar bažām gaida nākamo rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem, jo daudzus nepatīkami pārsteidza par decembri saņemtais rēķins. Salīdzinot ar vēlajiem rudens mēnešiem, summa bija pieaugusi pat par vairākiem desmitiem eiro. Atkarībā no dzīvesvietas, mājas stāvokļa, apkures veida un tarifiem rēķinu summas gan ir atšķirīgas. Šoreiz ReTV Ziņas uzklausīja iedzīvotāju viedokļus Valmierā. 

Komunālo pakalpojumu rēķinu ietekmē daudz dažādi faktori un daudziem tie kļuvuši lielāki. Piemēram, kādā nesiltinātā daudzdzīvokļu namā Valmierā tikai par apkuri trīs istabu dzīvoklī par novembrī bija jāmaksā 129 eiro, bet decembrī jau 169 eiro. ReTV uzrunātie cilvēki atzīst, ka pieaugums ir jūtams un kārtējo rēķinu gaida ar zināmu satraukumu – “cik nu būs šoreiz?”. Valmieriete Vija norāda: “Rēķini jau ir iespaidīgi. Protams, ka lielāks ir. Par apkuri jau galvenais. Par gāzi vēl nav zināms, tas nav atnācis. Kā jau ir, tā ir. Neko nevaram izdarīt.”

“Mums ir lauku mājas. Paši malku sagādājam, mūs jau tas īpaši neskar. Pilsētas dzīvoklis ir, jā, bet tur – kā ir, tā ir. Jāsaraujas, lai varētu nomaksāt. Cits jau nekas nav īpaši mainījies, tikai apkures maksājums,” uzsver Kauguru pagasta iedzīvotājs Māris.

Satiekam arī Valmieras novada iedzīvotāju Tamāru, kura atklāj, ka viņas dēls, kurš dzīvo Sedā, mājā, ko apkurina ar šķeldu, komunālo rēķinu dēļ apsvēris arī domu pārvākties – šajā mēnesī par divistabu dzīvokli saņēmis gandrīz 600 eiro lielu rēķinu. “Man ar rēķiniem ir vienkāršāk. Es pati kurinu savu, bet dēlam ir šausmīgi. Pāri par pieciem eiro kvadrātmetrā. Cilvēks ir nomākts, viņam divi bērniņi, tādas algas, protams, nav. Krājas parāds kā vairākiem.”

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā pagaidām vēl grūti spriest, vai parādu apjoms pieaug. Tās pārstāvis Ģirts Beikmanis saka: “Visu janvāri cilvēki vēl maksā rēķinus par decembri, līdz ar to šobrīd pateikt, ka cilvēki kavē savus rēķinus, nav nekāda pamata. Viņiem vēl ir laiks apmaksai. Cilvēki maksā, nav tā, ka nemaksātu. Līdz ar to, cik liels ir parādu pieaugums šo lielo izmaksu dēļ, varēs runāt februārī, martā.” 

Par valsts atbalstu asociācijā piebilst – lielākajā daļā rēķinu šo apjomu neuzrāda, taču tas nenozīmē, ka tas nav ticis piemērots. Beikmanis: “Ja runājam par lielāko masu, centralizētā siltumapgāde, tātad tas ir no izejošā tarifa, tālāk griesti un 50%. Tur, kur izejošais tarifs ir ļoti augsts, tur maksājumi ir ļoti lieli. Atbalsts arī spēlē lielu lomu. Tur, kur tarifs ir mazāks, tur arī atbalsts ir mazāks, bet tur arī rēķini ir krietni mazāki. Es domāju, ka visi cilvēki saņem šo atbalstu.”

Šajā sadārdzinājuma laikā esot arī pozitīvais – diskusijās novērots, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem rodas arvien lielāka izpratne par nepieciešamību veikt energoefektivotātes uzlabošanas pasākumus. 

Foto: Freepik