Kad aiz loga vēl rudenīgi laikapstākļi un nekas neliecina par ziemas tuvošanos, mēs dodamies uz Valmieras dzīvnieku patversmi, kur priecīgi sagaida suņi.
Valmieras dzīvnieku patversmes veterinārārste Iveta Lūsiņa stāsta: “Pašreiz mums ir seši suņi un 15 kaķi. Kaķu vietas ir visas pilnas. Nedrīkstam uzņemt vairāk.. Aatsakām un mēģinām atrast citu risinājumu. Ja dzīvnieks aiziet no mājām, tad ieliekam “Facebook” lapā, ka meklē jaunas mājas.”
Šeit dzīvnieki ir visādos vecumos. Ir gan ļoti jauni, gan arī seniora vecumā. Iemesli, kādēļ dzīvnieki nokļūst pie viņiem, ir dažādi. Iveta Lūsiņa: “Ir, kad nokļūst klaiņojot. Ir dzīvnieki, kuriem saimnieki ir pansionātā vai miruši. Tad arī dzīvnieks nonāk pie mums, protams, ja nav mantinieka.”
Ja vēlaties savās mājās ienest četrkājaino draugu, Iveta Lūsiņa saka – vispirms ir jaizvērtē, vai to vajag. Ja, jā, tad jāatnāk un jāiepazīstas. “Jārēķinās ar to, ka dzīvnieki var slimot. Obligāti vienreiz gadā ir jaiziet profilaktiskās pārbaudes pie veterinārā ārsta. Jārēķinās ar visādiem izdevumiem, kas var rasties, un pats svarīgākais – jāzina, ko tieši grib. Ir cilvēki, kuri grib labāk seniorus nekā jaunus dzīvniekus, tāpēc vajag izvērtēt. Mums bija viena ģimene atnākusi. Bērns izdomāja, ka viņam vajag suni, bet ģimene apzināti ņēma pensionāru. Kamēr bērns aug, lai saprot, kas ir suns, vai viņam tiešām to dzīvnieku vajag. Lai nav tā, ka bērns pabeidz skolu, aiziet mācīties, dzīvnieks paliek vecākiem uz aprūpi.”
Atnāciet, izvēlieties, izvediet pastaigās, iepazīstieties! Tad, ja abas puses ir apmierinātas, var domāt par jaunu draudzības sākumu. “Ja, teiksiet, ka gribat šo dzīvnieku, bet mēs redzam, ka dzīvnieks negrib ar jums komunicēt, tad tādu nevarēsiet aizvest uz mājām. Mēs skatāmies, kā veidojas kontakts.”
Savukārt, ja ļoti gribat paņemt dzīvnieku no patversmes, bet esat izvērtējuši, ka pagiadām nevarēsiet veltīt pietiekami lielu uzmanību vai nevēlaties, lai dzīvnieks dzīvo dzīvoklī, var nākt un vienkārši izvest pastaigā suni. “Parasti iepriekš labāk piezvanīt, uzprasīt, vai ir staidzināmi suņi. Ja ir suņi, kurus mēs varam dot pastaigāties, tad varam saskaņot laiku, kad cilvēks var atnākt. Vienīgais nosacījums, ka dzīvniekiem ir jāstaigā ne mazāk kā pusstundu un lai atpakaļ būtu jau četros vakarā. Mums tagad studenti brauc, skolnieki, pieaugušie. Ir tādi, kuri brauc suni staidzināt uz mežu. Tas mums nav liegts. To var izdarīt, vienīgi jaizvērtē situāciju, kādu dzīvnieku dot, tad viņš var iet pastaigā. Mutiski pasakām, ko drīkst, ko nedrīkst darīt pastaigas laikā. Pasakām, kā jāģērbjas, bet kursu mums nav.”
Var ziedot arī barību. Runājot par ziemas laiku un kur tad patversmes mīluļi dzīvo. Tie suņi, kuri ir pieraduši dzīvot laukā, tie ziemā uzturās ārā, be tie, kas nav, dzīvo iekštelpās – ziemas voljēros. Savukārt kaķi kā jau kaķi – vienmēr mīl siltumu un pastāvīgi dzīvo iekštelpās.
