Attīrīti un nojaukti lielizmēra rezervuāri, kuros padomju gados glabāts mazuts. Šobrīd ar ekskavatora palīdzību bijušajā mazuta saimniecības teritorijā no augsnes attīra zemē ieraktu metāla rezervuāru, kuru kādreiz izmantoja mazuta pieņemšanai un pārsūknēšanai.

Agrāk rezervuāros atradies mazuts, taču šobrīd tas ir tīrs, izmazgāts. A/S “BAO” projektu vadītājs, Roberts Ņestrojevs, pauž, ka bunkuri iekšā esot bijuši piesārņoti – bijis biezs slānis, kas izvilkts, pēc tam nodots utizilāzijai.

Pēc tā, ka teritorijā nojauktas palīgēkas, plānots izrakst arī piesārņoto grunti, kā arī veikt tās attīrīšanu. Par to, ka šajā vietā ir naftas produktu piesārņojums liecina gan gaisā jūtamā smaka, gan arī ūdens peļķēs redzamās naftas produktu pēdas.

Roberts Ņestrojevs pauž, ka, pārceļot mazutu no vienas vietas uz otru, kā arī remontējot caurules, tas ir nonācis zemē. Viņš uzsver, ka tas ir piesārņojums, kas jāsavāc. Iepriekš pašvaldība veikusi pētījumu – noskaidrotas piesārņotākās zonas, pie kurām šobrīd tiek strādāts. Nosolās, ka uzņēmums veiks analīzes visā teritorijā, tādā veidā pārbaudot, vai teritorijā nav palicis piesārņojums.

Sanācijas projektu sāka jau pirms pāris gadiem sadarbībā ar starptautiskiem ekspertiem. Tā ietvaros šajā vietā izmēģināja inovatīvu elektrokinēzes metodi. Rezultāti bija interesanti. Maija Zālamane, Valmieras pilsētas pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja, pauž, ka vairākos punktos piesārņojums ir samazinājies, taču ir vietas, kur tas palielinājās.

Situāciju Valmieras mazuta saimniecībā uzrauga arī Valsts vides dienesta inspektors. Līdz sanācijas darbu sākšanai šī vieta bija iekļauta Latvijas piesārņoto vietu sarakstā. Viņi piebilst, ka Valmieras ieguvums ir tāds, ka iegūs jaunu teritoriju, kur izvietot jaunus ražošanas uzņēmumus.

Maija Zālamane pauž: “No uzņēmēju viedokļa šī ir ļoti izdevīga vieta. Šeit netālu ir stacija, šeit ir kanalizācija, ūdens vads, tas viss ir pieejams.” Plānots, ka sanācijas darbi noslēgsies nākamā gada aprīļa beigās, tad vietu varēs nodot uzņēmējiem.