Depozīta iepakojumu sistēmai Latvijā pagājis jau gandrīz gads. Līdz šim taromātos kopumā nonākuši vairāk nekā 210 miljoni skārdeņu, stikla un plastmasas pudeļu ar depozīta zīmi. Latvijas iedzīvotāji sistēmā atgriež aptuveni 80% no tirgū laistā iepakojuma, taču daļa aizvien nonāk atkritumu urnās vai vidē. Viens no iemesliem – dzēriens iegādāts, piemēram, kaimiņvalstī, kura iepakojumu Latvijā nepieņem. Kā to risināt, tagad eksperimentē dvīņu pilsētās Valkā un Valgā. 

Taromāts Valkā no kopā 1400 depozīta punktiem Latvijā ir pagaidām vienīgais, kas pieņem iepakojumu ne tikai ar Latvijas, bet arī Igaunijas depozīta zīmi. Tāds ir arī tepat kaimiņos. Abi gan uzstādīti uz noteiktu laiku – līdz janvāra beigām. Satiktie iedzīvotāji cer, ka tomēr uz palikšanu, jo tas atvieglotu viņu ikdienu. 

Daudzi vietējie iepērkas abās robežas pusēs. Ja dzēriens iegādāts Igaunijā, lai tā iepakojumu neizmestu vienkārši atkritumos un atgūtu piemaksātos 10 centus, nākas atkal ar tukšo taru doties uz kaimiņpilsētu, lai to nodotu Igaunijas depozīta sistēmā. Lai novērtētu sabiedrības gatavību iesaistīties šādā vienotā sistēma, tiks veikta arī iedzīvotāju aptauja. Valkas novada pašvaldības izpilddirektors Nauris Ozols saka: “Tad jau tālāk redzēs, vai ieviest šos depozīta punktus. Pašvaldības nauda šeit nav ieguldīta. Runāju ar Valgas domes pārstāvjiem, arī no viņu puses nav.”

Šis ir pilotprojekts, iniciators tam ir Igaunija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības minsitrijā (VARAM) skaidro, ka tā laikā ir jāsaprot, cik vispār liela nepieciešamība ir savienot sistēmas. “Šis ir projekts, lai saprastu, kā tas ir darāms; kādi ir administratīvie šķēršļi, kāda ir iedzīvotāju gatavība, lai piedalītos šādā projektā,” saka VARAM Vides departamenta direktore Rudīte Vesere.

“Depozīta iepakojuma operators” norāda, ka šādu kopīgu sistēmu uzturēt būtu dārgi iepretim lietderībai, ņemot vērā to, ka aptuveni pusei iepakojuma Latvijā ir arī Igaunijas depozīta zīme. “Lai to izdarītu vispārēji, tas būtu ļoti sarežģīti. Katrā valstī ir savi likumi. Ir līdzīgs, bet tomēr atšķirīgs regulējums gan par iepakojuma mērķiem, gan savākšanas, gan par dabas resursa nodokļa likumu utt. Tās ir dažas no lietām. Šis saraksts ir garš. Arī depozīta uzraudzības mehānismi,” norāda SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Arī VARAM ieskatos ir daudz risināmā, piemēram, nodotā iepakojuma nogādāšana pārstrādei. Vesere: “Tālākais ir jautājums par pakalpojuma maksu, jo automāta uzstādīšana un uzturēšana ir izdevumi tirgotāja pusē. Un arī tālāk par to, kā veidot uzskaites sistēmu.”

Šobrīd iesaistītajām pusēm ir arī grūti spriest par to, vai kopīgi taromāti nākotnē būs arī citviet, piemēram, Lietuvas pierobežā. Valkas, Valgas depozītiepakojumu pieņemšanas iekārtu uzstādīšanu un uzturēšanu uzņēmies “Tomra”. Kopumā pilotprojekts izmaksās 10 000 eiro.