Valdības veidošanas sarunās partijas aizvien nevar noslēgt "Progresīvo" līdzdalības jautājumu

"Jaunās vienotības" (JV) nākamās koalīcijas veidošanas sarunās ar "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA) nav konstatētas nepārvaramas domstarpības, šodien žurnālistiem pauda JV līderis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Sarunu laikā pārrunāti valsts attīstībai svarīgi jautājumi, tostarp, kā nodrošināt straujāku ekonomisko izaugsmi, valsts iekšējo un ārējo drošību un pilnveidot izglītības sistēmu. Premjers norādīja, ka šodien notikušas tikai pirmās sarunas un tās vēl turpināsies.

Kariņš atgādināja, ka trešdien, 5.oktobrī, plānota tikšanās ar trešo "potenciālo partneri" "Progresīvajiem".

Vaicāts par AS un NA iebildumiem "Progresīvo" aicināšanai valdībām, Ministru prezidents norādīja, ka JV ir uzklausījusi AS un NA redzējumu, ka labāk ir veidot trīs partiju koalīciju.

"Mūsu uzskats ir nedaudz citādāks. Ņemot vērā lielos darbu, tajā skaitā reformas, kas ir nepieciešamas valstī, jānodrošina, ka Saeimā ir spēcīgs vairākums, kas tās varēs īstenot," pauda premjers, skaidrojot, ka ir jānodrošina, lai parlamentā likumi tiktu pieņemti pamatā tādā veidā, kādus tos ir iesniegusi valdība.

To var paveikt tikai spēcīga un plaša koalīcija, ko JV pēc pieredzes redz kā apmēram 60 balsu koalīciju, kas ļautu stabili strādāt, skaidroja Kariņš, norādot, ka to nodrošinātu četru partiju koalīcija ar "Progresīvajiem". Tas kopā veidotu 64 deputātu atbalstu Saeimā.

JV līderis vērsa uzmanību, ka apmēram 60 balsis nodrošinātu "pilna laukuma" nosegšanu, jo būtu nepieciešamais atbalsts arī parlamenta komisijās, kurās tiek strādāts ar likumprojektiem.

Vaicāts, vai, ņemot vērā NA un AS iebildumus "Progresīvo" uzņemšanai koalīcijā, vai "Progresīvajiem" varētu piedāvāt slēgt atsevišķu sadarbības līgums, Kariņš skaidroja, ka sarunu pašā sākumposmā ir pāragri runāt "par šādām lietām".

Tikmēr NA līderis Raivis Dzintars pēc tikšanās ar JV paziņoja, ka partiju vidū ir atšķirīgi viedokļi par to, kādu koalīcijas modeli veidot - NA redz, ka tā būtu trīs partiju koalīcija.

Vaicāts, vai NA apsver kādu alternatīvu koalīcijas modeli, Dzintars norādīja, ka par tādiem variantiem nav informēts. Arī partijas "sabloķēšanos" ar "Apvienoto sarakstu" NA pārstāvis noliedza.

Dzintars nepiekrita pilnībā politologu iepriekš paustajam viedoklim attiecībā uz nevēlēšanās iekļaut "Progresīvos" koalīcijā, lai nesamazinātos partijai iedalīto ministriju skaits. "Tas ir viens no apsvērumiem, bet šajā gadījumā tas noteikti nav būtiskākais," sacīja NA līderis.

Tāpat NA sarunas laikā JV piedāvāja vairākas tēmas, par kurām partijai būtu svarīgi panākt vienošanos valdībā - ārējās un iekšējās drošības politika, investīcijas valsts izaugsmē, tai skaitā zinātnē, ražošanā, eksportā, produktivitātē un nodokļu politikā, enerģētika, kas ietver neatkarību no Krievijas un resursu pieejamību, atbalsta principi iedzīvotājiem saistībā ar komunālo maksājumu cenām un inflāciju, nacionālās kultūras atbalsts, zemkopības nozare, demogrāfijas mērķi un īstenošanas pasākumi, pedagogu, veselības un iekšlietu darbinieku atalgojums, plānotie atbalsta pasākumi sociāli neaizsargātām grupām, piemēram, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī nacionālā politika, tai skaitā valoda, pilsonība un imigrācija.

Vaicāts, vai, ņemot vērā prezidenta un JV pausto nostāju, ka ministram vajadzētu būt iedzīvotāju atbalstu vēlēšanās guvušam partijas pārstāvim, partija ministra amatam virzīs līdzšinējo zemkopības ministru Kasparu Gehardu, Dzintars norādīja, ka NA par to vēl nav lēmusi. Viņaprāt, valdības veidošanas procesā šis nebūs vienīgais problemātiskais jautājums.

Jau vēstīts, ka 14.Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza JV, kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība - 16, AS - 15, NA - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10 un "Latvija pirmajā vietā", kura ieguvusi deviņus mandātus.



Foto: Evija Trifanova/LETA