Lai noskaidrotu, kāpēc pagājušajās pašvaldību vēlēšanās piedalījās tik maz vēlētāju, valdības uzdevumā tika sākts pētījums. Par pārsteigumu pētniekiem, pēc pirmā posma Pārresoru koordinācijas centrā (PKC) pēkšņi nolemts pētījumu neturpināt tā, kā domāts sākumā.
Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās tika novērota ārkārtīgi zema elektorāta aktivitāte – tajās piedalījās tikai nedaudz vairāk kā trešā daļa balsstiesīgo. Valdības uzdevumā Latvijas Universitāte (LU) sāka izpēti, lai noskaidrotu vēlētāju pasivitātes cēloņus. Pašlaik publiskoti pētījuma pirmā posma rezultāti, kuros ieskatu sniedz pētījuma organizatora - Pārresoru koordinācijas centra - vadītājs Pēteris Vilks. “Viens no mītiem, kas ir apgāzts, - ka administratīvi teritoriālās reformas ietekmē vēlētāju aktivitāte būs zemāka. Dati rādīja, ka tieši novados, kuros notika administratīvi teritoriālā reforma, [līdzdalības] rezultāti bija nedaudz labāki.”
Ieskicētas arī pasīvākās grupas – vientuļi cilvēki, vīrieši, tie, kuriem nav bērnu, un citi. Pēteris Vilks stāsta, ka pētījuma turpinājumā paredzēts izstrādāt stratēģiju, kā šos ļaudis iekustināt, taču pētījuma vadītājs – LU profesors Jānis Ikstens informē, ka sākotnēji pētījumam bijis iecerēts pilnīgi citāds turpinājums – kvantitatīvs pētījums, kurā tiktu pārbaudītas pirmajā posmā izvirzītās hipotēzes. “PKC palika pie tā, ka otro posmu tādā veidā, kā tas bija norunāts, neīstenos. Viņi gribēja veikt otro posmu ar kaut kādām jaunām fokusa grupu intervijām, bet tas ir, pirmkārt, metodoloģiski greizi, ko arī viņiem vairākkārt uzsvēru, un, otrkārt, šādas fokusgrupu intervijas jau bija veiktas pirmajā posmā.”
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs ReTV skaidroja, ka no otrā posma nolemts atteikties, jo pētnieki esot pieprasījuši pārāk augstu samaksu (kopējās projekta izmaksas ir 17 000 eiro). Esot arī kļuvis skaidrs, ka pietiekot ar pirmajā posmā paveikto – kvantitatīvie pētījumi, kas apstiprinātu labi zināmus faktus, neesot vajadzīgi. Profesors to komentē ar zināmu skepsi. “Man tas nebūtu pietiekami. Ja es būtu politikas veidotāju ādā, man, protams, ar to nebūtu pietiekami, bet tās ir manas kā pētnieka domas. Ļoti iespējams, ka ierēdņiem ir cits viedoklis. Viņi ir nesalīdzināmi pieredzējušāki politikas veidošanā,” saka Jānis Ikstens.
Tikmēr strauji tuvojas Saeimas vēlēšanas, kurās, kā prognozē eksperti, nav pamata cerēt uz vēlētāju aktivitātes paaugstināšanos. Arnis Kaktiņš, SKDS direktors: “Drīzāk ir pazīmes un indikācijas, ka aktivitāte varētu būt zemāka, nekā tā ir bijusi iepriekš, nekā tā varētu būt augstāka.. Tas, kas nepārprotami iezīmējās – un tas ir tāds diezgan liels vektors vai faktors – kāda jēga, viņi taču tāpat tur visu ir izlēmuši, visu sakārtojuši, saorganizējuši. Vai no manas balss tur vispār kaut kas ir atkarīgs? “
Jāpiebilst, ka valdības pasūtītā pētījuma rezultāti ļautu lemt par to, kādi mehānismi būtu jāiedarbina, lai nobalsotu arī vēlēšanās līdz šim neieinteresētie. Kad šis pētījums tiks pabeigts un vai tas spēs mainīt vēlētāju aktivitāti jau pirms Saeimas vēlēšanām, šobrīd atbildēt nevar neviens.
