Vai vajadzētu atteikties no “guļošajiem policistiem”?

Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv parādījusies iniciatīva par ātrumvaļņu (tautā saukto “guļošo policistu") neizbūvēšanu jaunos projektos un esošo demontāžu.

Kā galvenie argumenti izmantoti fakti, ka ātrumvaļņi bojā automašīnu piekares un lieka apstāšanās palielina CO2 izmešu skaitu. Viens no ieteikumiem ir pašreizējo risinājumu aizstāt ar labirinta tipa brauktuvēm. Bet vai šī patiešām ir laba ideja?

Autoskolas “Lauris” vadītājs Lauris Starikovs uzskata, ka nē, par pamatu ņemot vairākus faktorus.

Nav noslēpums, ka Latvijā autobraucēji ierasti brauc mazliet ātrāk par atļauto braukšanas ātrumu. Ja uz šosejām 90 km/h vietā brauc uz 100, tad pilsētā atļauto 50 km/h uz 60 - ātrumvaļņi šoferiem neļauj pārkāpt braukšanas ātrumu.

Lauris arī uzsver, ka ātrums un satiksmes plūsma turpina pieaug un negadījumu skaiti ir jāierobežo. Pie katras zīmes nolikt policistu un radaru nav opcija, tāpēc tiek būvēti ātrumvaļņi.

Diemžēl ar šīs neviennozīmīgi vērtētās idejas autoru un iesniedzēju VIktoru Čaburko ReTV ziņām neizdevās sazināties. Tikmēr, analizējot pieteikumu, jāatzīst - reti, kurš autovadītājs atceras, ka veikalu autostāvvietās priekšroka ir gājējiem, nevis transportlīdzekļiem. Brīžiem piemirsta elementāra braukšanas kultūra ir uz autoceļiem, uzskata auto eksperts Oskars Irbītis. Oskars arī norāda, ka mēs neesam izauguši kā autovadītāji, lai varētu atteikties no "guļošajiem policistiem".

Latvijā ir trīs veidu ātrumvaļņi– vieni, kuriem var pārbraukt pāri nesamazinot ātrumu, paaugstinātās gājēju pārejas, bet par visnepatīkamākajiem tiek uzskatīti maza izmēra izciļņi. Kā alternatīva ātrumvaļņiem tiek minēta labirinta brauktuve.

Auto un satiksmes eksperts Oskars Irbītis norāda, ka labirinta risinājums apgrūtinu lielgabarīta automašīnu, piemēram, ugunsdzēsēju auto kustību.

Savukārt uz komentāru par CO2 izmešu samazināšanos, atbrīvojoties no guļošajiem policistiem, autoskolas vadītājs Lauris Starikovs atbild, ka šai noteikti nebūtu jābūt metodei, kā uzlabot gaisa kvalitāti. Vajag arī iemācīties pareizi pārbraukt tam pāri, tad mašīnas piekare paliks bez skrāpējumiem: “Ātrumavalnim nevajag braukt virsū ar abiem ratiem, ar vienu ratu, varam braukt ieslīpi virsū, tas mazina triecienus, ar sajūgu tad mēģinām sabremzēt.”

Latvijā autovadītāji nav gatavi šādam risinājumam un arī tuvā nākotnē šāda iespēja nepastāv. Labirintu brauktuvju izveidošana ir dārga un visās ielās tā nebūtu integrējama. Drošības ziņā ātrumvaļņi pašlaik ir gana labs risinājums, lai ierobežotu ātrumu.