Savulaik par Latvijas dabisko pļavu ainavu rūpējās spēcīgi zālēdāji - tauri. Pēdējie šīs sugas pārstāvji izmira 17. gadsimtā. Sekcijas rezultātā ieguva jaunu, vēsturiskajiem tauriem līdzīgu dzīvnieku šķirni - taurgovis. Nu jau teju 17 gadus ar Pasaules Dabas fonda atbalstu šie dzīvnieki atgriezušies arī Latvijas ainavā. Valsts mērogā aizvien nav sakārtots, kādu statusu noteikt šiem dzīvniekiem, radot krietnas problēmas tiem saimniekiem, kuri vēlas savās pļavās ganīt taurgovis.
Kādā vietā aptuveni 120 hektāru lielā iežogotā platībā mājo 32 savvaļas zirgi un sešas taurgovis, kuras uz Naukšēnu novadu 2006. gada atceļoja no Papes dabas parka. Ikdienā taurgovis šajās ganībās apēd garo zāli, dažādus nelielus krūmus. Šie lopiņi labi sadzīvo ar zirdziņiem, taču no cilvēka baidās un izvairās. Šeit arī galvenā problēma, lai gan tās dzīvo teju savvaļas apstākļos, pēc Latvijas likumdošanas tās ir pielīdzinātas mājlopiem. “Praktiski ir nelegāls, jo likums tāds, ka govju dzimtas dzīvnieki jāapzīmē ar krotālijām. Kā piedzimst, tā jāņem ciet un jāliek. Šīs te tauru govis ir mežonīgas, nevar sagūstīt. Teļus ļoti nikni aizstāv,” skaidro Dainis Ozols, z/s “Jungas” saimnieks.
Tāpat arī šiem dzīvniekiem reizi trijos gados obligāti ir jāveic asins analīzes, lai pārbaudītu, vai tie neslimo ar kādām infekciju slimībām. Saimnieks ReTV Ziņām skaidro - dzīvnieku spēcīgas dabas dēļ to paveikt ir teju neiespējami. “Nekādos tādos aizsprostos, aizgaldos iedzīt nevar. Ja iedzītu, tad es esmu runājis ar vetārstiem, ar šiem dzīvniekiem viņi strādāt neņemas. Ja ar zirgiem - jā, tad ar šiem dzīvniekiem - nē. Viņas var iemidzināt, šaut to trankvilizatoru. Tad viņām var reizi trijos gados to darīt. Tas ir dārgi un paliek bezjēdzīgi.”
Teju pirms nedēļas saimniecībā viesojies Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), saimniekam norādījis uz gadiem ieilgušajām nepilnībām dzīvnieku uzskaites dokumentācijā. Saimniekam dots mēnesis laika nepilnības labot, pretējā gadījumā sekos sods. “Vienīgais, ko mēs varam izdarīt, pamazām atteikties no viņām, nomedījot pa vienai.”
PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs ReTV Ziņām skaidro, lai gan šie dzīvnieki mājo savvaļai pietuvinātos apstākļos, to turēšana tomēr uzskatāma par saimniecisku darbību. Arī šiem dzīvniekiem ir jāveic šobrīd likumā noteiktās manipulācijas. PVD saprot, ka var būt dzīvnieki, kuru uzturēšana sagādā zināmas grūtības. “Vai tas, ka ir šīs te grūtības, nozīmē, ka var to nedarīt, laikam jau, nē. Viņš apzināti gājis uz šo te dzīvnieku turēšanas veidu, jāapzinās un laika gaitā jāiegūst tāds inventārs, kas to padara drošu pašam, drošu dzīvniekam, ka to ir iespējams izdarīt,” saka Mārcis Ulmanis, PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs.
Taurgovis kopš 2004. gada ganās arī Ķemeru nacionālajā parkā, arī šeit meklēti dažādi risinājumi, kā šos dzīvniekus reģistrēt un veikt nepieciešamās analīzes, taču līdz šim nesekmīgi. Šobrīd šeit mājo ap 180 lopiņiem. Tāpēc Ķemeru nacionālā parka fonda pārstāvis Andis Liepa uzsver, ka labākais risinājums būtu dzīvnieku reģistrā šos dzīvniekus izdalīt kā atsevišķu klasi.
Gan Ķemeros, gan arī “Jungu” saimniecībā stāsta, ka šis jautājums par taurgovju statusu Latvijā esot cilāts jau vairākus gadus, taču risinājuma aizvien nav. Rakstiskā komentārā Zemkopības ministrija norāda, ka tautā dēvētās taurgovis tiek sauktas par Heka šķirnes liellopiem. Ņemot vērā spēkā esošos normatīvos aktus, neatkarīgi no šādu dzīvnieku turēšanas, mērķa vietas vai šķirnes, tiem ir jābūt individuāli apzīmētiem un reģistrētiem, kā arī regulāri jāveic to veselības pārbaudes.
