Pēc Neatkarības atgūšanas mākslīgi veidotie kolhozi un sovhozi izjuka, bet vietā nekas netika radīts. Šodien teju katrā novadā ir kāds ciems vai ciemats, kurā dzīvo vien daži vai pat neviens cilvēks.

Dobeles novada Īles pagasta Stirnu ciems atrodas aptuveni 100 kilometru no Rīgas. Lielākā ēka te ir ap 19. gadsimtu būvētā Stirnu muiža, ap kuru veidojies ciems. Tagad tajā valda klusums, vien kaut kur tālumā mazliet dzirdamas gājputnu balsis. Jaunākās (tā saucamās Līvānu mājas) uz negaidītajim viesiem noraugās ar tukšajām logu rūtīm. Dažām izlauztas arī durvis, bet pagalmos spītīgi zied neiznīdējamie topinambūri. “Stāsts ir mazliet skumīgs un mazliet bēdīgs. Mūsu jaunās brīvalsts privatizācijas vilnis ir gājis pāri arī šim ciematam. Ir gājis no rokas rokā. Privatizācijas procesā mainījušies ir īpašnieki, šajā ceļā kāds no īpašniekiem ir palūdzis iedzīvotājus atstāt ēkas. Laikam viņam ir bijuši kādi savi plāni, ko ar tām ēkām darīt, bet nav piepildījušies,” saka Dina Meldere, Lielauces pagasta pārvaldniece.

Šis gan nebūt nav vienīgais ciems, kas šodien apdzīvots tikai nosacīti. Līdzīga situācija arī Ukru pagasta centrā, kur katrā lielajā mājā dzīvo vien pāris ģimenes, bet viena ēka jau esot neapdzīvota.

Satiktie ukrenieki teic, ka žēl esot skatīties, kā asfaltētie celiņi apaug ar sūnām, satrupē sen nevirinātie logu rāmji, bet paneļus grauž laika zobs, bet bēdīgākais esot, ka ēkām neesot īsta saimnieka.

 Pašvaldības pārraugošā ministrija ReTV skaidro, ka tendences rādot, ka iedzīvotāji koncentrējas ap vietām, kur pieejami visi pakalpojumi – lielajos reģionu centros vai Pierīgā. Noturēt iedzīvotājus savā pašvaldībā ministrijas ieskatā varētu klientu apkalpošanas centri. “Šobrīd pa visu Latviju ir 130, bet plāns ir pakāpeniski palielināt [klientu apkalpošanas centrus], lai līdz 2025. gadam būtu katrā pagastā,” norāda Ilze Oša, VARAM valsts sekretāra vietniece.

Arī nule pieņemtajā pašvaldību likumā iestrādātais līdzdalības budžets un iedzīvotāju padomes ļaušot iedzīvotājiem sarūpēt savā pagastā vai ciemā nepieciešamo. Savukārt pašvaldībām jārūpējas par infrastruktūras attīstību uzņēmējdarbībai. “Ne visi ciemati kļūs apdzīvotāki, bet mums ir maksimāli jāstrādā. Un viena no svarīgākajām lietām, kāpēc Ukru ciemats neatdzimst un nekas tur nenotiek, ir kvalitatīvs ceļš. Ja ir kvalitatīvs ceļš līdz ciemam, tas ciems atdzīvojas. To šogad redzam arī ar Īles ciemu,” saka Ivars Gorskis, Dobeles novada domes priekšsēdētājs.

Lai cik veiksmīgi attīstītos e-pakalpojumi un citas iecerētās lietas, katra māja pārstāj dzīvot tad, kad to pamet cilvēki. Šādu māju, kas jau pārvērtušās graustos, Latvijā ir pārāk daudz.