Daudzviet, pieaugot siltumenerģijas un ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifiem, vienā, otrā pašvaldībā jau prognozē lielāku palīdzības lūdzēju skaitu. Daudzās pašvaldībās kovida laikā līgumsodus par kavētiem maksājumiem nepiemēroja, tad no jūlija sākuma tie ir atjaunoti. Tagad arī citās pašvaldībās sāk domāt par tālāko rīcību.
Noskaņojums iedzīvotājiem ir dažāds. Kā būs ar līgumsodiem, ja cilvēki kavēsies ar rēķinu apmaksu, namu pārvaldīšanas uzņēmumā Cēsīs ReTV norāda - par to domā un notiek arī sarunas ar siltuma ražotājiem. SIA “CDzP” valdes loceklis Ģirts Beikmanis: “Šeit jau ir ķēdes reakcija. Ja siltumenerģijas ražotāji prasīs pilnu norēķinu, mums arī jāskatās, kā varam iekasēt pilnu maksu. Ja kāds nevar iekļauties šajā grafikā, tad viņam ir arī šīs kavējuma naudas, jo to paredz arī siltuma norēķini un līgumi.”
Ģirts Beikmanis piebilst, ka kovida laikā tas tomēr bijis valdības rīkojums kavējuma naudas nerēķināt. Tas attiecās ne tikai uz pārvaldniekiem, bet arī siltuma ražotājiem. Ja ražotājs tās nepiemēro, tad to nedara arī pārvaldnieks, kas ir starpnieks norēķinos. Ģirts Beikmanis: “Ja mājai ir piestādīts rēķins, pārvaldnieks to sadala līdz pēdējam centam viens pret vienu, dzīvokļu īpašnieki iemaksā to naudiņu, viens pret vienu samaksā tālāk pakalpojumu sniedzējam. Domāju, ka runāsim. Jau tagad notiek sarunas ar pārvaldniekiem, siltuma ražotājiem. Runāsim ar viņiem, skatīsimies, kādas ir viņu iespējas pret enerģijas iepirkšanas līgumiem. Cerams, ka šīs kavējuma naudas lielākoties nepiemēros.”
Kovida laikā līgumsodi bija atcelti arī Limbažos. Uzņēmumā “Limbažu siltums” valdes loceklis Ainārs Grīviņš ReTV stāsta, pagaidām vēl nevar pateikt, kā būs, bet plāno tos atjaunot. Skatīsies gan, kāda būs situācija valstī kopumā. “Jāsaprot viena lieta, ka līgumsods jau patiesībā ir runga ar diviem galiem. Cilvēki, kuri var maksāt un nemaksā, līgumsods viņu tā kā minimāli stimulē, bet jāskatās kopumā situācija, kāda būs gan valstī, gan Limbažu situācijā.”
Līdz šim lielākā daļa limbažnieku un arī cēsnieku spējuši samaksāt rēķinus. Cilvēki ir atbildīgāki. Ja nevar visu summu samaksāt, tad tas tiek risināts sarunu ceļā un parādus nosedz vasaras mēnešos. Par to, kā būs ar līgumsodiem, domā arī citās pašvaldībās. Medijos izskanējis ekonomistu viedoklis, ka sodus piemērot nevajadzētu, jo tas var iedzīt parādos.. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs: “Labā ziņa ir tāda, ka aug ne tikai izdevumi, bet arī ienākumi. Vidēja alga turpina augt kaut katru gadu par 10%. Protams, ne visiem. Tas, protams, ir mazāk par inflāciju šogad, bet tas ir daudz labāk nekā nekas. Ja šobrīd inflācija ir 20%, alga ir par 10% lielāka, tas nozīmē, ka šogad mēs kļūsim vidēji par 10 % nabadzīgāki.”
Latvijas Bankas ekonomists piebilst - svarīgi, ka šobrīd Latvijā ir labas nodarbinātības iespējas, bezdarba līmenis ir tikai 6%, ka būs arī valsts atbalsts, taču tam ir jābūt pēc iespējas mērķētākam, lai to saņemtu tiešām tie, kuriem ir zemi ienākumi un rēķinus grūti apmaksāt.
