Latviešu komponists Raimonds Pauls ir neizpratnē par to, cik ordeņi tiek izdalīti Latvijā. Viņš nav vienīgais, kuram ir skarbs viedoklis - sociālajos medijos par to runāts bieži. Latvijā ir četru veidu valsts apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis, Atzinības krusts un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. Par pirmajiem trim lemj Ordeņa kapituls, bet par ceturto apbalvojumu – Saeima.

Kopš Triju Zvaigžņu ordeņu apbalvojumu atjaunošanas 1994. gadā līdz 2020. gadam pasniegti 3144 ordeņi. 2004. gadā atjaunoja Viestura ordeņus un Atzinības krustus, kas kopumā pasniegti 1938 personām.

Juris Binde, Andra Bērziņa prezidentūras laika Ordeņa kapitula vadītājs, atzīst, ka, lai gan sabiedrībā izskan kritika par sniegto valsts apbalvojumu skaitu, tas ir samērīgs. “Bieži vien tiek tiražēts presē, ka ordeņi ir piešķirti ārkārtīgi daudz un vispār tas nav ordenis – tā ir “bļemba”. Ja paskatās statistiku, tad pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 20 gados bija piešķirti 25 tūkstoši valsts apbalvojumi.”

Jāpiebilst, cilvēki, kuri kādu iemeslu dēļ nav saņēmuši valsts apbalvojumus dažbrīd ir lielā neizpratnē un pauž to skaļi.  Juris Binde atzīst: “Dažos gadījumos tā vienkārši ir skaudība. Bijuši gadījumi, kad cilvēks sarunā, lai viņu izvirza valsts apbalvojumam. Valsts apbalvojuma likums aizliedz izvirzīt pašam sevi. Bijuši cilvēki, kuri zina, ka izvirzīti un zvana uz prezidenta kanceleju un jautājuši, kā virzās viņu jautājums par valsts apbalvojumu.”

Kā norāda kapitula vadītāji jeb kancleri - pašreizējiem Ordeņa kapitula locekļiem ir jāveicina lielāka sabiedrības aktivitāte cilvēku nominēšanā valsts apbalvojumiem.

Jāpiebilst, Valsts Ordeņus piešķir par sevišķiem nopelniem Latvijas labā. Lai saņemtu apbalvojumu, cilvēks ir jāvirza Ordeņa kapitulam, kur locekļi izvērtē cilvēka atbilstību. Pašreizējā Ordeņa kapitula vadītāja Sarmīte Ēlerte aicina sabiedrību ieraudzīt cilvēkus mums apkārt un nekautrēties tos nominēt valsts apbalvojumu saņemšanai. Viņa arī piebilst, ka kritērijus mainīt nevajag un apbalvojumu skaits ir atbilstošs.

Valsts apbalvojumus gadu gaitā saņēmuši ne tikai starptautiski atzīti Latvijas pilsoņi un ārzemju amatpersonas, bet arī santehniķis, bibliotekāri un pastnieki, kuri savu darbu paveikuši vēl atbildīgāk nekā darba pienākumos teikts. Tikmēr kaislības par to, kuram vajadzēja un kuram nevajadzēja piešķirt valsts augstākos apbalvojumus, nerimst. Īpaši, ja to iegūst kāda neviennozīmīgi vērtēta persona.