Pirmo reizi Latvijas vēsturē iedzīvotāji pauž atbalstu no aprites izņemt vienu un divu centu monētas. Atbalsts šādai iecerei gan pagaidām ir pavisam neliels, tomēr tas ļauj sākt diskusijas ar tirgotājiem un citām iesaistītajām pusēm.
Latvijas Banka jau kopš 2018. gada vērtē kāda ir iedzīvotāju attieksme pret pašu mazāko nominālu monētām. Tendence liecina, ka aizvien pieaug sabiedrības daļa, kura savos maciņos vairs nevēlas redzēt vienu un divu centu monētas. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis ReTV norāda, šo mazo monētu vērtība ir nesamērīga tām izmaksām, kas pašlaik nepieciešamas, lai nodrošinātu sīknaudas apriti. “Mēs jau redzam šobrīd, ka nekāda lielā popularitāte šīm monētām nav. Tās bieži vien visur mētājās, paši tirgotāji īpaši priecīgi nav, ka kāds ir izdomājis iztukšot savu krājkasīt.”
Latvijas Banka jau vairākus gadus ir atteikusies no jaunu viena un divu centu monētu kalšanas. Lai apritē tās nodrošinātu pietiekamā daudzumā, Latvijas Banka vienu un divu centu monētas Eirozonas valstu ietvaros iemaina pret citām - lielāka nomināla monētām. Nākamais nopietnais solis, lai pašas mazākās monētas pazustu no aprites, būtu pirkuma gala summas noapaļošana, ja samaksa par precēm notiek skaidrā naudā. Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons: “Tas nozīmē, ka noapaļota tiek, piemēram, pirkuma gala summa, nevis cena. Jūs aizejat uz veikalu, pirkums ir 12,22 eiro. Ja ir ieviesta šī noapaļošana, jūs maksājat 12,20 eiro. Ja ir pirkums 12,24 eiro, tad 12,25 eiro skaidrā naudā.”
Ekonomisti uzskata, ka šādā gadījumā cenu kāpums nesekotu un tam nevajadzētu ietekmēt inflāciju. Tai pat laikā vienmēr būs sabiedrības daļa, kura šaubīsies vai tirgotāji šādu situāciju nevēlēsies izmantot, lai vairāk nopelnītu.
Plašāk skatieties svētdien raidījumā “Re:Skats” pulksten deviņos vakarā!
