Šā gada aprīlī spēkā stājās grozījumi azartspēļu un izložu likumā, kas paredz, ka pašvaldības pašas var izlemt par spēļu zāļu atrašanos savā teritorijā. Vietvaras gan raizējas, ka ar jauno azartspēļu pamatnostādņu ieviešanu šādus lēmumus pašvaldībām atkal var liegt pieņemt.
Azartspēļu pamatnostādnēs paredzēts paplašināt tās vietas, kur nebūs ļauts atvērt zāles, bet lēmuma pieņemšana par to atstāta valsts pārziņā.
Pēc izložu un azartspēļu inspekcijas datiem Latvijā pašlaik ir 371 licencēta azartspēļu organizēšanas vieta trīsdesmit septiņos novados. Šo skaitu gan varētu arī samazināt šā gada aprīlī Azartspēļu un izložu likumā pieņemtie grozījumi, kas ļauj pašvaldībām pašām noteikt, kur spēļu ellēm nav vietas. To jau izmantojis Ķekavas novads, cītīgi strādā arī citās pašvaldībās. Tomēr bažas mācot, ka šāda iespēja pavisam drīz atkal varētu tikt liegta. “Ir azartspēļu pamatnostādnes, ko Ministru kabinets apstiprināja, tagad cirkulē saskaņošanai plāns, kā ieviest pamatnostādnes. Tur mēs redzam šādas idejas, pret ko Tieslietu ministrija nostāsies, ka pašvaldībām vajadzētu šīs tiesības atņemt. Tas ir formulēts tā, ka šī atļauju izsniegšanas kārtība būtu kaut kāda veidā jācentralizē,” saka Andris Vītols, Tieslietu ministra padomnieks, Ķekavas novada domes deputāts.
Pašreiz atļauju par spēļu zaļu atvēršanu izsniedz pašvaldība, bet licenci - Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Jaunās azartspēļu pamatnostādnes, kuru izstrādāšana tika uzsākta 2019. gadā, balstoties uz 2006. gadā pieņemto Azartspēļu un izložu likumu, paredz paplašināt to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles, bet lēmuma pieņemšana par azartspēļu organizēšanu atstāta tikai valsts līmenī. “Pamatnostādnes, var teikt, veidoja to nākotnes redzējumu, bet tad, kad bija atvērts Azartspēļu likums, tad ļoti ātri tika ieliktas šīs divas normas, kas attiecās uz pašvaldību tiesībām izdot saistošos noteikumus, iespējams, diskusiju laikā netika apsvērts tas princips, kas pārējos pantos ir iekļauts,” saka Jana Salmiņa, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece.
Azartspēļu pamatnostādnes Ministru kabinets apstiprināja šā gada jūnijā, pašreiz notiekot saskaņošana ar visām iesaistītajām institūcijām. Kad tā būs pabeigta, likums atkal tiks atvērts, tad arī izšķirsies, vai tajā paliks punkts, kas ļauj pašvaldībām pašām lemt par spēļu zāļu ierobežošanu savā teritorijā. Jāpiebilst, ka pašreiz teju visus pašvaldību pieņemtos lēmumus par azartspēļu ierobežojumiem uzņēmēji ir pārsūdzējuši. “Finanšu ministrija nepiedāvā viņu izņemt, vismaz šajā stadijā. Tas, ko ministrija noteikti darīs, sekos līdz tiesvedības gaitai. Ja tiesa kaut kādā brīdī prasīs precizēt minēto normu, tad es domāju, ka ministrija piedāvās precizējumu,” pauž Jana Salmiņa.
Azartspēļu un izložu inspekcijā, gan azartspēļu biznesa asociācijā, gan arī paši azartspēļu atkarīgie uzsver, ka tikai fizisko spēļu zāļu skaita samazināšana atkarības postu nemazinās. “Tas, protams, ir labi, ka fiziski šīs zāles nebūs pieejamas. Reklāmas rada vēlmi atkarīgajiem iegriezties un uzspēlēt, atgriezties pie vecajiem šabloniem, bet ļoti daudzi jaunieši šodien spēlē totaliztorus un internetā. Ir jautājums, kāpēc vispār ir nepieciešamas šīs zāles,” saka Jānis, azartspēļu atkarīgais (vārds mainīts).
Pašlaik azartspēļu organizēšanas licences ir izsniegtas astoņpadsmit uzņēmējiem.
