Vai ģimenes ārstu sistēmā Latvijā nepieciešamas pārmaiņas?

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka lielas ģimenes ārstu prakses, kurās reģistrēto pacientu skaits pārsniedz 4000, ir aptuveni 10%. Šādas prakses izveidojušās Valmierā, Priekules novadā, Tukumā, Līgatnē, vairākas arī Rīgā. Latvijā cilvēki paši drīkst izvēlēties savu ģimenes ārstu; ļoti bieži lielās prakses veidojas, jo cilvēki uzticas kādam konkrētam mediķim – skaidro speciālisti.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska pauž: “Vidēji 1500 reģistrētie pacienti, tas ir tas optimālais skaits. Latvijā vidēji uz pacientu ir 15 minūtes, apmēram 20 pacienti dienā tiek pieņemti vidēji ģimenes ārsta praksē.”

Arī Veselības ministrijā skaitliski lielās prakses uzskata par problēmu.

Ineta Būmane, Veselības ministrijas pārstāve: “Tās lielās prakses nav labi. Bet patiesībā ir tā, kur ir tās lielās prakses, mēs jau arī prasām, lai nevis tas ārsts būtu viens, bet, lai viņam būtu papildus piesaistīta citas ārstniecības persona.”

Lai ierobežotu pacientu skaitu ģimenes ārstu praksēs, varētu ieviest regresa koeficientu - nosacījumu, ka, sasniedzot noteiktu pacientu skaitu, par katru nākamo reģistrēto no valsts saņemtu mazāku līdzmaksājumu. Ārsts drīkst pieņemt vairāk pacientus, bet tad par viņiem valsts maksātu mazāk. Tādā veidā nebūtu ieinteresētība tik daudz pacientus reģistrēt.

Tiesa, nekur tālāk kā tikai ideja, šis jautājums pavirzījies nav. Kritēriju - 2400 pacienti vienam ģimenes ārstam - neatbalsta arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Viņa domā, ka nevar novilkt robežu, no kuriem pacientiem ģimenes ārstam tādā gadījumā būtu jāatsakās.

“Lielajos mūsu laukos, reģionos, ir labi, ka kaut viens ārsts tur ir un apkalpo, piemēram, kaut 3, 4 līdz 5 pagastus, jo citu ārstu tur nav. Labi, ka viņš vēl tur ir ar savu komandu,” pauž Līga Kozlovska.

Jauno ģimenes ārstu ienākšana - izkristalizējas vēl viena problēma ģimenes ārstu sistēmā Latvijā. Līga Kozlovska norāda, ka laukos ģimenes ārstu pieejamība ir liela problēma. Ļoti bieži jaunie ģimenes ārsti jūtas nedroši, viņiem trūkst gan morālā, gan arī finansiālā atbalsta, ja ārsta prakse kā medicīnas iestāde jāizveido no jauna.

Bez pastāvīga ģimenes ārsta ir palikuši iedzīvotāji Strenčos. Ārsta prakse šeit savulaik esot bijusi visai liela, tomēr mediķis devies mūžībā, kā arī pēdējos gados ģimenes ārsti vairākkārt mainījušies.

Strenču novada pašvaldība gatava piedāvāt pat māju pilsētas centrā, lai piesaistītu jaunu ģimenes ārstu. Prakse ir neliela, vien nedaudz virs 600 pacientiem, kas nozīmē, ka jaunajam ārstam atkal būtu jāiekaro iedzīvotāju uzticība, lai palielinātu praksi.

Mājoklis, bērnudārzu pieejamība, vieta praksei - daudzas pašvaldības vilina mediķus ar dažādiem piedāvājumiem. Lai lauku reģionos piesaistītu vairāk ģimenes ārstu, Veselības ministrija radusi iespēju ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību atbalstīt jaunos mediķus, izmaksājot kompensācijas. Vidēji 13 tūkstošus saņem jaunais ārsts, kurš Rīgas vietā izvēlas reģionus, bet aptuveni 9 tūkstošus - mediķis, kurš gatavs nodot savu praksi jaunajam kolēģim.

Nacionālais veselības dienests šogad no valsts budžeta atvēlējis līdzekļus 1253 ģimenes ārstu praksēm. Ikdienā primāro veselības aprūpi finansē pacientu līdzmaksājumi, kā arī finansējums no valsts, proti, kapitācijas nauda par katru praksē reģistrēto pacientu, kas šogad būs 2 eiro un 47 centi, kā arī dažādas piemaksas, piemēram, par prakses uzturēšanu, darbu lauku teritorijā, hronisko pacientu aprūpi, atklāto vēža pacientu skaitu un citiem kritērijiem. 


Foto: Pixabay.com