Vai gaidāmais sals iznīdēs kaitēkļus?

Maldīgi domāt, ka, tuvojoties gaidāmajam salam, bojā ies arī visi kaitēkļi, jo ziemas periodā tos sargā sniega sega, koku mizas, kā arī citi patvērumi. Jāatzīst, gadu gaitā dažādi kukaiņi Latvijā ir pielāgojušies šeit valdošajam klimatam, tāpēc viņu pārziemošanas perioda ritmu izjaukt nav viegli.

Mārtiņš Kalniņs, Latvijas valsts mežu vides eksperts, biologs, stāsta, ka ziema ienes “korekcijas” kukaiņu dzīvē, bet viss atkarīgs no lokāliem apstākļiem, piemēram, sniega sega. “Zem tā sniega šīs te temperatūras svārstības nav tik lielas, tā palīdz kukaiņiem izdzīvot.”

Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Anitra Lestlande pauž, ka aukstuma periodam jābūt diezgan pamatīgam – mīnus 20 grādi vismaz divas nedēļas. Tad var būt runa par to, vai tie, kas ir virs sniega segas, ies bojā.

Speciālisti gan atklāj, ka ērces, mizgrauži, daudzi kaitēkļi ir gudri, kā arī ziemošanai izvēlas dažādas stratēģijas un pārziemošanas vietas, kas pasargā no aukstuma.

Latvijas valsts mežu vides eksperts stāsta, ka kukaiņi cenšas ierakties pēc iespējas dziļāk sūnās, lapās, atmirušā koksnē, taču izvēlas nosacīti sausākas vietas, lai pavasara palu ūdeņos nenoslīktu. Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve ReTV ziņām atzīst - kaitēkļus patiesībā vairāk ietekmē tieši pavasara temperatūru maiņa.

Ziemas neesamība vērtējama negatīvi, jo, lai gan siltās ziemas nepatīk tradicionāli sastopamajiem kaitēkļiem un to skaits sarūkot, tās dod iespēju šeit iedzīvoties jauniem kukaiņiem. “Iepriekšējā gadā vairāk bija savairojušās laputis. Varētu teikt, ka tas bija laputu gads, jo tās bija redzamas, sastopamas un bojāja gan augus, ko lietojam pārtikā, gan kultūraugus,” pauž Anitra Lestlande.

Izvirzīt prognozes par šī gada vasaru vēl ir pāragri. Anitra Lestlande vēl piebilst, ka, lai gan nevaram ietekmēt dabu un tās temperatūru, varam palīdzēt augiem dārzos ar rūpēm un pareizu kopšanu, tādējādi padarot tos spēcīgus un pasargājot no kaitēkļiem.