Kārtējais sniegputenis jau atkal radījis apgrūtinošus braukšanas apstākļus visā Latvijā. Notikuši arī vairāki ceļu satiksmes negadījumi, līdz šim šajā ziemā to kopumā bijis vairāk nekā iepriekšējā, tā pēc pieteikto atlīdzību skaita secina apdrošinātāji. Ir bijušas arī dienas, kas parāda, cik būtiski negadījumu statistiku ietekmē sliktie laika apstākļi, apledojušie un sniegotie ceļi. Vai tas bijis iemesls kādam arī vērsties pret ceļu uzturētāju? Cik reāli ir arī gūt uzvaru šādā strīdā?
Aptuveni astoņi ar pusi tūkstoši negadījumu šajā ziemā, statistiku skatot no pērnā novembra līdz šai nedēļai. Tikmēr tādā pašā laika posmā iepriekšējā ziemā negadījumu bijis par aptuveni diviem tūkstošiem mazāk.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijā ReTV norāda, ka darba pilnas rokas ir kā autoservisiem, tā apdrošinātājiem. “Ja paskatāmies pa dienām, tur arī tā ļoti interesanti, ir tādas pīķa dienas, tās rekordistu dienas. Atkal paskatoties, salīdzinājām pagājušo un šo gadu, tad tā interesanti, ka 29. novembris ir šīs ziemas pagaidām rekordists. Aizpagājušā gada novembrī visā Latvijā bija tikai 45 negadījumi, šī gada 29. novembris visa Latvija - 270 negadījumi,” norāda Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents.
29. novembris bija diena, kad ziema sagādāja vienu no pirmajiem un pēdējo gadu stiprākajiem sniegputeņiem. Lai gan ir autovadītāji, kuri pieņem ziemu tādu, kāda tā ir, nav mazums to, kurus neapmierina ceļu uzturētāju darbs. Lai gan, uzskatot, ka negadījums ir noticis netīrītā, slidenā ceļa dēļ, vismaz teorētiski ir iespēja vērsties pret uzturētāju, par tādiem gadījumiem asociācijai nav zināms. Tādi gan bijuši saistībā ar iebraukšanu bedrē un automašīnai radītajiem bojājumiem. “Par slideniem ceļiem vai sniegainiem - tādus precedentus es personīgi nezinu. Ļoti iespējams, ka tādi ir, bet iedomājoties, ka ir ļoti grūti uzvarēt jau tajos gadījumos, kad ir stāsts par šīm te bedrēm, kas ir samērā viegli pierādāmas, ja bedres izmērs ir dziļāks, lielāks, bedre uz šī ceļa atrodas ilgāk, nekā normatīvo aktu noteikto laiku, tad to vismaz var pierādīt. Šo slidenuma faktu, savīt to kopā ar šiem te normatīviem regulējumiem, kas attiecīgi uz šī ceļa tā kā valda, ir, manuprāt, ļoti grūti,” pauž Jānis Abāšins.
Apdrošināšanas kompānijām bedru dēļ radītājiem zaudējumiem ir nācies ar regresa prasību vērsties pie attiecīgā ceļu uzturētāja, bet arī tās norāda - tas ir ļoti ilgs process, tādēļ arī mēdz izvēlēties šādu ceļu nemaz neiet. “Mēs kā apdrošināšanas sabiedrība nevēršamies ar prasību pret valsti viena iemesla dēļ, tas ir ļoti ilgi. Tas tiešām ir ilgstošs process, kā rezultātā tie ir tiesāšanās izdevumi, beigās tas jautājums, cik ilgi tā tiesvedība notiek, cik daudz enerģijas tiek patērētas, vai tas atmaksājas. Mēs pieņemam, ka tie ir mūsu zaudējumi, kurus mēs kompensējam klientiem,” saka Kristaps Liecinieks, “BALTA” Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.
Cik kopumā par jau šajā ziemā notikušajām avārijām apdrošinātāji izmaksājuši atlīdzības, kopējo datu vēl nav. Bet, kā norāda apdrošināšanas kompānija “BTA”, par šīs ziemas avārijām atlīdzībās tā izmaksājusi jau gandrīz astoņus miljonus eiro. Piebilst, ka izmaksas, lai novērstu negadījumos radušos zaudējumus, ir palielinājušās. To veicina remonta izmaksu pieaugums. “Tas arī ļoti būtisks. Braucot garām benzīntankam, mēs redzam, kā ir pieaugušas cenas, esam saņēmuši pirmos rēķinus par elektrību, gāzi, tas tiešā mērā ietekmē arī auto remonta izdevumus,” uzsver Kārlis Liepiņš, “BTA” Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijā piebilst, autoservisu un rezerves daļu cenas, arī ārstēšanās izmaksas un kopumā vērojamais sadārdzinājums, var ietekmēt arī “OCTA” cenas. Šobrīd gan grūti prognozēt kad, bet ir iespējama pakāpeniska cenu celšanās.
