Vai 2023. gadā atzīmēsim Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadskārtu?

2023. gadā Dziesmu svētku tradīcijai apritēs 150. gadskārta. Jau otro sezonu amatiermākslas kolektīviem, kas ar savu darbību uztur tradīcijas pēctecību, iespējas mēģināt ir ierobežotas. Klātienes mēģinājumi nenotiek, bet attālinātie nenodrošina pilnvērtīgu darbu. Aktuāls ir jautājums, vai un kā pulcēšanās ierobežojumi ietekmēs 2023. gada svētku norisi. Vai kolektīvu rindas nepaliks arvien tukšākas?

Suntažu kultūras namā darbojas 15 amatiermākslas kolektīvi. Šobrīd - līdz ar jauniem pulcēšanās ierobežojumiem - namā valda klusums. Klātienē šogad uz brīdī kolektīviem bija iespēja satikties rudens sākumā. “Tas bija neviltots prieks no tiem cilvēkiem, kas nāca uz pirmo mēģinājumu pēc tik ilga laika. Tā bija ļoti laba sajūta, ka nāk cilvēki un grib kaut ko darīt. Tukšs - tas nav nekas. Auksts, nemīlīgs. Nepatīk pat nākt ikdienā,” saka Dzidra Sproģe, Suntažu kultūras nama vadītāja.

Dzidra Sproģe stāsta, kā vēl pēc iepriekšējās ārkārtējās situācijas braukusi uz mājām pie pagasta ļaudīm, lai uzrunātu atgriezties vai pievienoties kolektīviem, lai tie varētu turpināt strādāt. Arī tagad redz, ka daļa jūk ārā. “Šis man ir sāpju bērns. Šis kolektīvs. Tas faktiski ir mans mīļākais kolektīvs, vidējās paaudzes kolektīvs. Es pati 78. gadā izveidoju, braukādama pa mājām un lasīdama kopā. Bet pašlaik ir četri dejotāji, pārējie nevakcinēti, nedomā to darīt. Tā mums ir liela problēma,” pauž Dzidra Sproģe.

Jauniešu kora “Impulss” vadītāja Gunita Bičule atzīst - tā īsti sezonu neuzsākām, šobrīd arī daļa pateikusi, ka kori attālināti neapmeklēs. “Pirmajā dīkstāvē tad kaut kas jauns, viņiem patika, interesanti. Tagad salīdzinoši mazāk grib pieslēgties, un ir tādi, kuri pasaka, mēs gaidīsim, kad atkal varēsim, un tad nāksim dziedāt klātienē.”

Darbs pie 27. Vispārējiem latviešu Dziesmu un 17. Deju svētkiem gan aktīvi notiekot. Kā ReTV skaidro virsdiriģente un viena no 2023. gada noslēguma koncerta radošas grupas pārstāve Aira Birziņa, viņasprāt, vēsture jau apliecina, ka arī citos sarežģītos laikos svētku tradīcija turpināja pastāvēt. “Un es nezinu, vai Covid-19 ir kaut kas trakāks par kādu karu vai citiem apstākļiem, kas bijuši 20. gadsimta laikā. Tāpēc man gribētos domāt, ka dziedātāju nebūs mazāk. Ja būs mazāk, tad man liekas, tie, kas negribētu piedalīties Dziesmu svētkos, varētu būt tie, kuri arī tomēr to dziedāšanu vai dejošanu nav par tik prioritāru savā dzīvē likuši.”

Latvijas Nacionālajā kultūras centrā ReTV norāda, ka kolektīvu skaita kritums pēdējos gados nav liels. “Mūsu mērījums attiecībā par kolektīvu skaitu ir valsts mērķdotācija. ''Šī brīža cipari nākamajam gadam ir vairāk nekā 1600 kolektīvi, kritums ir par desmit kolektīviem. Tas nav daudz, tas nav nekas neparasts svētku starplaikā arī ārpus pandēmijas. Taču, ja runā par dalībniekiem, tad es domāju, ka situācija varētu būt daudz sarežģītāka un ne tik iepriecinoša. Šobrīd ar pašvaldībām esam runājuši, ka apgūsim dalībnieku skaitu brīdī, kad mēs varēsim atsākt kaut daļējā režīmā darboties. Jo šobrīd savākt ciparus par neko nav jēgpilni,” pauž Signe Pujāte, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore.

Signe Pujāte informē, ka atskaites punkts ir 2022. gada maijs, kad tiks vērtēts, vai būs iespēja rīkot svētkus 2023. gadā. “Protams, mēs arī esam reālisti. Tāpēc Dziesmu un deju svētku padomē oktobrī mēs runājām, ja gadījumā ir tā, ka kori, citi kolektīvi - dejotāji, folkloristi, pūtēju orķestri un tā tālāk - nevar sagatavot savlaicīgi un kvalitatīvi repertuāru; ja ir pazīmes, ka mēs nevaram būt tāda apjomā, kā vēlētos, tad mēs esam jau arī pieteikuši, šo tēmu, bet es uzsveru - pieteikuši, ka var būt iespējams pārdomāt un pārcelt svētkus uz bīdi, kad tas ir iespējams.”


Foto: lv100.lv