Portālā “manabalss.lv” sākta parakstu vākšana, lai, ekonomējot līdzekļus un attīstot reģionu pilsētas, ministrijas no galvaspilsētas pārceltu uz reģioniem. Šādu ideju atbalsta arī uzrunātās pašvaldības. Tikmēr Valsts kancelejā norāda, ka valsts pārvaldes reformā paredzēts izveidot reģionālos centrus, kuros strādāšot gan ministrijas, gan to pakļautībā esošās iestādes.
Pašlaik visas 13 ministrijas atrodas galvaspilsētā, bet pirms nedēļas portālā “manabalss.lv” uzsākta parakstu vākšana, lai turpmāk tās mājvietas rastu reģionu pilsētās. Jelgavnieks un vēsturnieks Andris Tomašūns ReTV norāda, ka ideja ir atbalstāma, bet nebūt neesot jauna. “30. gadu beigās, kad atjaunoja Jelgavas pili un pārcēla Lauksaimniecības fakultāti, šeit nodibinot lauksaimniecības akadēmiju, arī lauksaimniecības kamera nāca līdz, toreiz tā bija ministrija. 90. gados mēs arī diskutējām par šo tēmu, tikai toreiz rīdzinieki ar rēķiniem, ka tas lētāk nebūs.”
Ideju par ministriju pārcelšanu uz reģioniem atbalsta arī uzrunātajās pašvaldībās. Latgalē kā galveno iemeslu min, labāku darba kvalitāti un iespēju iedzīvotājiem pretendēt uz ierēdņu amatiem, nepametot sava novada teritoriju. “Redzu, ka Iekšlietu ministrijai vajadzētu būt, piemēram, Rēzeknē. Šeit ir robežsardzes koledža. Latgalē ir robeža gan ar Baltkrieviju, gan Krieviju. Te uz vietas to visu var vairāk sajust, arī risināt problēmas, nekā sēžot 200 un vairāk kilometru attālumā,” saka Ināra Silicka, Ludzas novada domes priekšsēdētāja 1. vietniece.
Kā norāda Jelgavas novada priekšsēdis Madars Lasmanis, pašvaldību darbu tas būtiski neietekmēšot, bet savs ieguvums būšot. “Pirmkārt, mazināsies Rīgā sastrēgumi, otrkārt, telpas, ko piedāvājam, būs tirgus cenās lētākas, nekā to šobrīd piedāvā Rīgas teritorijā. Iespējas arī darbiniekiem atrast mājokli par saprātīgāku cenu nekā Rīgā, tā kā tur ir plusu vairāk nekā mīnusu, bet, protams, izaicinājums liels.”
Kā skaidro Valsts kancelejā, ministrijas uz reģioniem gan nepārvietošot, bet pie valsts pārvaldes reformas darbs jau notiekot. Tas paredzot Rīgā visas ministrijas apvienot vienā ēkā, bet reģionos izveidot reģionālos centrus, kuros darbotos gan ministrijas, gan ministrijas pakļautībā esošās iestādes. “Tā doma galvenokārt ir tāda, ka es kā ekonomikas vai finanšu ministrijas pārstāvis, ja es gribu, varu strādāt no Valmieras, bet tai pat laikā, ja gribu, varu strādāt no Liepājas. Tur vienkārši ir jāizdomā gudra sistēma, lai uzskaitītu, kurā no telpām es esmu bijis,” saka Elīna Mīļā, Valsts kancelejas pārstāve.
Pašlaik šādi scenāriji tiekot apspriesti darbnīcās jeb reģionālajos sprintos. Iezīmētas jau esot Valsts nekustamajiem īpašumiem piederošas telpas Liepājā un Daugavpilī. Bažas par šādu scenāriju gan pauž Pierīgas pašvaldības. “Ja ministrijas apvieno vienā ēkā, tas darbu padara efektīvāku. Pārvietošana uz reģionālajām iestādēm arī būtu apsverama un apsveicama, bet tam tomēr būtu jānotiek tuvāk Pierīgai. Kā piemērotas vietas es sauktu Jelgavu, Siguldu, Ogri,” norāda Juris Žilko, Ķekavas novada domes priekšsēdētājs.
Jau novembra sākumā darbnīca jeb reģionālais sprints plānots Daugavpilī, kur klātienē tikšot domāts – kā un kādas iestādes tur varētu strādāt. Šāds modelis varētu sākt darboties ne ātrāk kā 2024. gadā.
#SIF_NVZ2022
