Ciblas novadā šomēnes sākts uzstādīt vairāk nekā 60 norādes 33 salu jeb sādžu apzīmēšanai latgaliešu valodā. Uz vietvārdu lietošanu ceļa zīmēs mudina arī šonedēļ izsludinātais Latviešu vēsturisko zemju likums. Taču Valsts valodas centrā uzskata, ne vienmēr tas tiek darīts pareizi.

Luopstu sādžā agrāk dzīvojis lāpstu meistars, kam par godu nosaukta šī sādža Ciblas pagastā. Tagad no trim mājām tikai viena Luopstos ir apdzīvota. Pēdējās dienās pirms novadu reformas Latgaliešu valodas centrs kopā ar Ciblas novada pašvaldību pierobežā steiguši uzstādīt norādes ar vietvārdiem latgaliešu valodā.

“Tajā dienā, kad šī zīme tika uzlikta, es saņēmu ļoti daudz bildes no iedzīvotājiem. Tās bija tādas pozitīvas emocijas, visi bija pārsteigti: “O, latgaliešu valodā zīmes!”,” saka Renāte Mikaskina, Ciblas novada domes priekšsēdētāja. 

“Mēs gribētu, lai šādas salu, dzeravņu zīmes parādītos visā Latvijā, lai saglabātu šo seno Latgales adresācijas sistēmu nākamajām paaudzēm,” pauž Ansis Ataols Bērziņš, biedrības “Latgaliešu valodas centrs” vadītājs.

Ja citur Latvijā vēl līdz agrārās reformas noslēgumam lauku cilvēki dzīvoja viensētās, Latgalē zemi dalīja vairākas ģimenes, kuru mājas tad arī dēvēja par sādžām. Cerībā atgriezt vidē sādžu nosaukumus biedrība uzrunāja vairākas Latgales pašvaldības, bet atsaucās tika viena - Ciblas novads. “Pēc tā visa, kā tā visa, kas notika Ulmaņlaikos, padomju laikos, kad nicināja, noniecināja latgaliešu valodu, cilvēki vienkārši vēl aizvien baidās, viņiem ir komplekss,” atzīst Ansis Ataols Bērziņš.

Šonedēļ gan izsludināts Latviešu vēsturisko zemju likums. Tajā ne tikai latgaliešu, bet arī lībiešu valodas iedzīvināšana vidē ceļazīmju, vietu un ielu nosaukumos nodēvēta par valsts un pašvaldību pienākumu. “Tas ir uzskatām par vērtīgu papildinājumu līdzšinējam Valsts valodas likumam, kas skaidri pasaka, kādas vēl valodas formas ir īpaši atbalstāmas,” sala Agris Timuška, Valsts valodas centra galvenais lingvists.

Lingvists Agris Timuška gan uzskata, ka, ja publiskā informācija tiek izvietota latgaliešu valodā, tai jābūt arī latviešu valodā. Tāpēc par Ciblas novadā uzstādītajām zīmēm viņš nav apmierināts. “Būs jāvērtē kopā ar kolēģiem un juriskonsultiem, kādā veidā griezties pie pašvaldības, kādi ieteikumi, kāda rīcība no viņiem gaidāma.”

Pērnā gada nogalē Tieslietu ministrijā izstrādāti skaidrojumi pašvaldībām, kā to darīt pareizāk. Jāteic, ka līdzīgi strīdi starp Valsts valodas centru un Latgales pašvaldībām jau bijuši, bet, piemēram, Kārsavas novadā tāds beidzās ar to, ka ielu norādes palikušas tādas pašas, kā uzliktas.