Uzņēmēji lūdz sakārtot ceļu Sēlijā, bet cerības izkūp vējā

Jēkabpils novada uzņēmēji un iedzīvotāji sagatavojuši vēstuli novada pašvaldībai, kas tālāk to iesniegusi uzņēmumam “Latvijas Valsts ceļi”. Tajā pausts lūgums rast iespēju asfaltēt ceļa posmu Aknīste-Lietuvas robeža. Vietējie savākuši 774 parakstus. Vēstuli parakstījis arī kāds Lietuvas piena pārstrādes uzņēmums. Tas ir vien 4,7 kilometru garš ceļa posms, tomēr cerību, ka vismaz tuvākajā laikā to sakārtos, nav.

Ceļu no Aknīstes uz Lietuvu ikdienā lieto daudzi kokmateriālu pārvadātāji un arī piena pārstrādes uzņēmumi, kuri produkciju iepērk Latvijā. Šis ceļš uz Jēkabpils pusi ir asfaltēts un atrodas tehniski labā stāvoklī, tomēr aiz Aknīstes ceļam vairāku kilometru garumā nav cietā seguma. “Gan Latvijas sportisti brauc uz Lietuvu, gan Lietuvas sportisti brauc pie mums. Mēs popularizējam gan dzimto vietu, gan arī pašu Latviju. Ir mazliet neērti, ka pa tādiem ceļiem ir jābrauc uz sacensībām,” atzīst Māris Ozoliņš, Aknīstes iedzīvotājs.

Autoceļš P74 sākas uz Latvijas-Lietuvas robežas. Lietuvas pusē ir labs asfalta segums, bet, iebraucot Latvijā, sākas zemes grants ceļš.

Parakstu vākšanas iniciatore Lāsma Prande ReTV stāsta, ka jau pirms vairākiem gadiem, strādājot vietējā pašvaldībā, esot rakstījusi vēstules Satiksmes ministrijai un “Latvijas Valsts ceļiem” par šī ceļa sakārtošanu. “Tajā brīdī atbalstu neguvām. Tagad kā Aknīstes vietējās kopienas pārstāve uzsāku šo idejas īstenošanu. Vēstule tika nosūtīta Jēkabpils novada pašvaldības deputātiem, kuri vienbalsīgi atbalstīja šo ideju.”

“Latvijas Valsts ceļu” Komunikācijas nodaļas vadītāja Anna Kononova ReTV informē, ka šis ceļa posms šobrīd neesot prioritāri atjaunojamo ceļu sarakstā. “Patlaban netiek plānota ceļa posma asfaltēšana. Arī pēc parakstu saņemšanas tas netiks plānots. Šie posmi jau ir zināmi, kuros primāri tiks ieguldīti līdzekļi. Tie tiek izvēlēti pēc principa, ka šiem ceļiem ir jāsavieno valsts pilsētas vai novadu administratīvie centri savā starpā, vai arī šie posmi nodrošina pārrobežu savienojumus. Tur ir jābūt lielai satiksmes intensitātei.”

Aknīstes pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Striks gan uzsver, ka valstij līdzekļus šī ceļa asfaltēšanai vajadzētu atrast, jo tā tiek veidots Latvijas tēls, kas šobrīd diemžēl iezīmējas kā slikts ceļu dēļ. “Mēs visi dzīvojam civilizētā vietā un uz Rietumeiropu gribētu braukt pa asfaltētu ceļu, nevis pa dubļiem. Bieži esmu dzirdējis atrunas, ka nav finansējuma, bet, manuprāt, kad vajag noasfaltēt piecus kilometrus ceļa, kas nav ļoti daudz, tad ir vajadzīga gribēšana.”

Lietuvā finansējums ceļa posmiem, kuri ved uz Latviju, ir atrasts pirms vairākiem gadiem. Satiksmes ministrijas 2022. gada budžeta projektā kopumā valsts autoceļu nozarei plānots 327 miljonu eiro liels finansējums. 


#SIF_NVZ2022