Covid-19 ietekmē piedzīvojot zaudējumus vai pat bankrotējot, uzņēmumi lauzuši simtiem līgumu par darbinieku veselības apdrošināšanu. Par spīti tam, veselības apdrošināšana kā bizness pandēmijas dēļ nav cietis zaudējumus, drīzāk otrādi.
Veselības apdrošināšanas tirgus apjoms Latvijā tuvojas 100 miljoniem eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati. Tikai aptuveni vienu procentu no tā veido privātie veselības apdrošināšanas ņēmēji. Pārējie ir darba devēju apdrošināti darbinieki. Nozarēs, kuras kovids skāris vissmagāk, piemēram, viesnīcu, restorānu vai ceļojumu biznesā, jau pagājušajā gadā daudzi darba devēji līgumus par darbinieku veselības apdrošināšanu lauzuši. “Ja līgumi tiek lauzti, tad noteikti tie ir nevis desmiti, bet simti, jo līgumu kopējais apjoms ir tūkstoši,” saka Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents.
Parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju kopējais apjoms šā gada trīs ceturkšņos tomēr nevis sarucis, bet audzis par aptuveni astoņiem procentiem. “Ir citas nozares, kuras jūtas tīri labi, kuras piesaista jaunus darbiniekus, piesaista arī no tā otra svaru kausiņa, līdz ar to es teiktu, ka manā izpratnē veidojas diezgan laba līdzsvara situācija: ir uzņēmumi, kuri ir spiesti lauzt līgumus, jo viņi vienkārši ir tādā nozarē, teiksim, viesnīcas un tamlīdzīgi, kuriem tagad iet ļoti grūti, otros svaru kausos savukārt ir eksportējošie, IT uzņēmumi, tādi, kuriem iet ļoti labi,” saka Jānis Abāšins.
Kaut gan plānveida veselības aprūpes pakalpojumi kovidpacientu pieplūduma dēļ ir ierobežoti, arī tas veselības apdrošināšanas biznesu nav ietekmējis negatīvi. Saslimstības augstākajā punktā izmaksāto atlīdzību apmērs krities par astoņiem līdz deviņiem procentiem. “Tā kā veselības apdrošinātājiem lielākoties ir darīšana (vai ļoti lielā apjomā ir darīšana) tieši ar privāto medicīnu, būtībā veselības apdrošinātājiem ikdiena nemaz tik ļoti mainījusies nav,” saka Jānis Abāšins. “Monitorējot sadarbības apjomu ar veselības apdrošināšanas kompānijām, kuru Latvijas tirgū ir vairākas, mēs strādājam ar visām no tām, līdz ar to mēs redzam tādas sadaļas kā apgrozījums, kas mūsu gadījumā vismaz šogad ir palielinājies — tas sadarbības apjoms tādā naudas apgrozījuma kontekstā,” pauž Māris Rēvalds, “Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs.
Kovida dēļ mainījies veselības apdrošināšanas pakalpojumu klāsts — pievienojušās kompensācijas kovidu izslimojušajiem, kā arī ir lielāks pieprasījums pēc rehabilitācijas, atveseļojoties no tā dēvētā garā kovida. Savukārt jau tuvā nākotnē paredzama veselības apdrošināšanas cenu celšanās. Tas saistīts ar medicīnas sadārdzināšanos kopumā. “Valdība tai pakalpojumu sadaļā, ko apmaksā valsts, nu jau vairāk nekā divus gadus diezgan radikāli ceļ atalgojuma sadaļu. Līdz ar to arī privātajam sektoram un visiem tiem medicīnas profesionāļiem, kas strādā ārpus valsts veselības aprūpes sistēmas, algas automātiski ir jāpalielina, ja mēs viņus gribam saglabāt,” pauž Māris Rēvalds.
Izmaksu kāpumu medicīnā veicina arī kopējā inflācija, kā arī apstāklis, ka kopš vasaras vidus noteiktām medicīnas precēm atcelta samazinātā PVN likme. Tādējādi šo piederumu grupā cenas cēlušās par desmit procentiem. “Vienreizējie katetri, vienreizēji “taurenīši”, [kurus izmanto,] lai ievadītu zāles vēnā, u. tml., dažāda veida pārsienamie materiāli, tā kā ļoti liels, plašs loks. Tie var būt visvisādi priekšmeti. Tās var būt tādas lētākas, vienkāršākas lietas, bet tās var būt pietiekami dārgas lietas, jo ir medicīniskās manipulācijas, kur izmanto, piemēram, dažādus lāzeru vadus,” saka Māris Rēvalds.
Nozares pārstāvji lēš, ka dažādu iemeslu dēļ medicīnas izmaksas varētu augt par vismaz 10%, nenovēršami ietekmējot arī apdrošināšanas izmaksas.
