Jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pasaulē valda bažas, ka agresors savu mērķu sasniegšanai Ukrainā varētu izmantot ķīmiskos ieročus. Sarežģītākais ir tas, ka būs jāpierāda - jā, ir izmantoti ķīmiskie ieroči, kurš tos izmantoja un kādus.
Ķīmiskās kaujas vielas iedala nāvējošajās un īslaicīgas iedarbības vielās. Vispirms par īslaicīgas iedarbības vielām - policija tās var izmantot masu nekārtību ierobežošanai. Tāda ir, piemēram, asaru gāze. Daudz lielāku ļaunumu nodara nāvējošās ķīmiskās kaujas vielas. Aizsardzības no masu iznīcināšanas ieročiem rotas komandieris, kapteinis Oskars Rozenbilds: “Pēc taktiskā pielietojuma tiek iedalītas letālajās un neletālajās. Pēc iedalījuma uz organismu ir sešas pakāpes, no kurām pazīstamākā ir neiroparazītieskie ieroči kā, piemēram, zarīns, VZ un novičoks.”
Tieši zarīnu pašlaik min saistībā ar Ukrainu un varbūtējo ķīmiskā ieroča lietošanu Mariupolē. Tas ir bezkrāsains šķidrums, bez smaržas un garšas, kas ātri pārvēršas tvaikos. “Zarīns ir nervus paralizējoša ķīmiska kaujas viela, kas pēc ieelpošanas vai kontakta ar ādu bloķē nervu impulsus, bloķē muskuļu kontrakcijas,” skaidro Oskars Rozenbilds.
Zarīns plaši lietots Sīrijas pilsoņu kara laikā. Kā ReTV Ziņām uzsver Rozenbilds, lai ķīmisku uzbrukumu apstiprinātu, vēl jāpierāda, šis ir pats sarežģītākais posms. “Ja ir aizdomas par kādas ķīmiskas kaujas vielas pielietošanu, tad to jau attiecīgās iestādes veic pierādījumu vākšanu un izmeklēšanu. Tas ir ļoti sarežģīts process, jo, lai paņemtu paraugus, jābūt tur, kur tika pielietots. Ja tur ir kara darbība, diez vai tur aizbrauks un kāds paņems paraugus,” saka Oskars Rozenbilds.
Ķīmisko uzbrukumu pierādīt ir ļoti sarežģīti, jo vielas lielākoties ir gaistošas, teju vienīgā iespēja iegūt kādus pierādījumus ir mediķu ziņojumi. Mūsdienās ķīmisko ieroču lietošana ir aizliegta. To stingri nosaka Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas konvencija, kuru parakstījušas 193 valstis, to skaitā arī Krievija. “Ķīmisko ieroču izmantošana mūsdienās aizliegta, konvencija ir bruņojuma kontroles vienošanās starp valstīm, kas paredz ieroču ražošanas ierobežošanu, pielietošanas aizliegumu un iznīcināšanu,” saka Oskars Rozenbilds.
Viss gan liecina, ka Krievija šos konvencijas noteikumus neievēro. Par to ziņo mediji visā pasaulē. To pierādīja jau pret Krievijas opozicionāriem vērstās darbības, kad, izmantojot nervu gāzi, tika saindēts Sergejs Skripaļs, vēlāk arī Aleksejs Navaļnijs. Vēsturiski pirmie ķīmiskie ieroči tika izmantoti jau Pirmajā pasaules karā, savukārt Otrajā pasaules karā dažādu iemeslu dēļ tie netika plaši izmantoti. Tikmēr Auksto karu daudzas pasaules valstis izmantoja, lai izstrādātu aizvien jaunus ķīmiskos ieročus. Šobrīd neviens nevar pateikt, kādi ķīmiskie ieroči ir Krievijas rīcībā un cik to ir daudz.
