Jau gadiem ceļu satiksmes negadījumi Latvijā visbiežāk notiek 13 kilometru garā posmā uz Tallinas šosejas. Pirms sešiem gadiem Ādažu posmā tika samazināts braukšanas ātrums, bet statistika uzlabojumus nerāda. Pagājušajā gadā Pierīgas posmā notikuši 42 satiksmes negadījumi. Tagad "Latvijas Valsts ceļi" cer, ka sadursmju skaits mazināsies, uzliekot sadalošās joslas, izveidojot papildu ieskriešanās ceļu un slēdzot vairākus kreisos pagriezienus.

Pa Tallinas šoseju, posmā no Baltezera līdz Saulkrastiem, satiksmes intensitāte ir viena no lielākajām, un arī ceļu satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem šeit notiek pārāk bieži. No 2017. līdz 2019. gadam bojā gājuši pieci cilvēki.

Kā atzīst "Latvijas Valsts ceļi" 'satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns, katrs otrais kilometrs ir bīstams ar kaut kādām problēmām izbraukšanai vai apdzīšanai.

To, ka Tallinas šoseja, pa kuru diennaktī aiztraucas ap 27 000 auto, savu kapacitāti ir izsmēlusi, atzīst gan ceļu uzraugi, gan pārvaldītāji, tomēr satiksmes drošības uzlabošanai izvēlēts vieglākais ceļš - aizslēgt vairākus kreisos pagriezienus. Tas nozīmē, ka kravas auto no uzņēmēju kvartāla Ādažos līdz A1 brauks pa šauro, bet apdzīvoto, tā saucamo, veco šoseju, bet Ataru iedzīvotājiem mājās būs jādodas caur Carnikavas novadu.

Satiksmes reorganizācijas plāns arī paredz, ka no A1 uz Carnikavu varēs nogriezties tikai vienā vietā no līdzšinējām divām, bet carnikaviešiem, kuri dosies uz Siguļiem, kur tiek būvēts jaunais bērnudārzs, ceļā būs jāpavada ilgāks laiks. Savukārt ilgi gaidītie uzlabojumi, lai iebrauktu un izbrauktu Siguļos, atkal izpaliek.

"Latvijas valsts ceļu" vadītājs Jānis Lange piekrīt, ka reorganizācija, kurā tiks izveidotas arī rievjoslas un papildu ieskriešanās ceļi, mobilitāti, ne Ādažu, ne Carnikavas iedzīvotājiem neuzlabos, bet satiksmes drošība kopumā gan tikšot uzlabota: "Ir, protams, nepieciešamas mainīt šos ceļu parametrus un paplašināt ceļu, lai būtu 2+2 joslas katrā virzienā."

 Satiksmes reorganizācijas izmaksas tiek lēstas viena miljona eiro apmērā, un tās būšot spēkā vismaz piecus gadus.