Tuvojoties apkures sezonai, kļūst skaidrāki kritēriji - kurš un kādus varēs saņemt pabalstus. Turpmāko pusgadu, sākot no septembra, valsts daļēji segs sadārdzinājumu apkurē izmantotajai elektrībai, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm un arī malkai.
Energoresursu sadārdzinājumu izjūt teju visi Latvijas iedzīvotāji, taču finansiālu atbalstu izdevumu segšanai par siltumapgādi varēs saņemt visas mājsaimniecības, kuras iekļausies konkrētos kritērijos. Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta pārstāve Daira Armane: “Princips visiem atbalsta pasākumiem ir vienāds. Tātad - valsts kompensē pusi no izmaksu pieauguma, faktiski visām pozīcijām ir noteikti ierobežojumi vai nu patēriņam, vai nu cenām.”
Piemēram, ja siltumu iegūst ar elektroenerģiju, tad valsts segs pusi no patērētās daļas virs 500 kilovatstundām, ja iesniegums un rēķins uzrādīts pašvaldībā. Ja apkurei izmanto dabasgāzi, tad process ir automatizēts, un pēc 221 patērētās kilovatstundas par katru nākamo trīs centu atlaide. Daira Armane: “No tās dabasgāzes cenas nomīnusots, automātiski to darīs dabas gāzes tirgotājs. Šis atbalsts sākas jau no 1. jūlija. Patērētāji, mājsaimniecības sajutīs šo atbalsta ietekmi jau septembrī, kad tiks saņemts rēķins par augustu, kurā tiks iekļauts atbalsts gan par jūliju, gan augustu.”
Līdzīgi arī centralizētās siltumapgādes lietotājiem – sākot ar oktobri pakalpojuma sniedzējs piemēros atbalstu, tā apmēru arī norādīs rēķinā. Tikmēr granulu, brikešu un malkas lietotājiem jāvēršas pašvaldībā, lai pieteiktos atbalstam un būs vajadzīgs čeks. Pirkuma čekus pieņems no maija, bet iesniegt prasību apmaksāt tos varēs no septembra. Daira Armane: “Noteikts cenas slieksnis – 300 eiro par tonnu. Ja ir iepirktas briketes vai granulas, kas pārsniedz šo slieksni, ir pamats pieteikties atbalstam.”
Taču par sagādāto malku apkures sezonai, ja nav darījuma apliecinoša dokumenta, gan varēs saņemt vienreizēju pabalstu – 60 eiro apmērā. Bez šiem atvieglojumiem Saeima arī lēmusi par papildus ikmēneša atbalstu 10–30 eiro apmērā pensiju saņēmējiem, senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušām personām. Tāpat arī mīkstinātas prasības mājokļa pabalsta saņemšanai. Lai arī no valsts budžeta šiem atbalsta pasākumiem pusgada ilgam periodam atvēlēti 442 miljoni eiro, ekonomisti uzskata, ka atbalsts ir nepietiekams. “Man tā sajūta, ka apjoms varētu nebūt pietiekams, bet te ir ļoti uzmanīgi jāskatās, kas veidojas situācijās konkrētās pašvaldībās, konkrēti - pilsētās uz vietas, jo mums nav īsti skaidrības, piemēram, Rīgā, kāds būs siltumenerģijas tarifs. Pie šīs dabasgāzes cenas, manuprāt, Rīgā tarifam vajadzētu trīsreiz iet. Ja sākam par tādu cenu kurināt, pat maksimāli izmantojot šķeldu, ja skatāmies, tie 50% virs 68 eiro, tur tāpat sanāk divas reizes kāpums, kas, manuprāt, būs par smagu mājsaimniecībām,” pauž bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Ekonomists arī uzsver – tā kā par reālajām cenām turpmākajā pusgadā vēl ir neziņa, valdībai un Saeimai ir jābūt gataviem ātri reaģēt un koriģēt šobrīd noteiktos parametrus atbalsta saņemšanai. Tikmēr pašvaldībās valda satraukums, vai spēs laicīgi izsniegt visus pabalstus.
