Rendas pagasta Usmas Svētā Pētera baznīcā no iepriekšējā dievkalpojuma pagājušas vairākas nedēļas. Draudzei bijušas spraigas sarunas ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) augstāk stāvošiem pārstāvjiem, lai iemīļotā mācītāja, pienākumu izpildītāja Agrita Staško turpinātu kalpot arī pēc 70 gadu sasniegšanas.
Draudze nebija iedziļinājusies noteikumos, ka pēc 70 gadu sasniegšanas mācītājs tiek emeritēts. Saņemtā ziņa, ka Agrita vairs nekalpos un būs cits mācītājs, bijusi negaidīta. Tā rakstiski vairākkārt vērsās pie LELB vadības, ar bīskapu un prāvestu tikās klātienē, lai paustu savu viedokli. Izdevies panākt kompromisu.
Usmas Svētā Pētera draudzes priekšnieks Ernests Bušers pauž: “Pienākumu izpildītājas statusu nepagarināja, viņa palika kā evaņģēliste, bet mēs lūdzām, lai viņu nozīmē īpaši rakstiski mūsu draudzei kalpot. Saņēmām rīkojumu, ka Viesturs Pirro mums norīkots kā virsmācītājs, Agrita saņēma rīkojumu, ka viņa būs Viestura Pirro pakļautībā un īpaši norīkota Usmas draudzei kā evaņģēliste.”
Uzrunājot draudzi, virsmācītājs Viesturs Pirro atzina, ka vadības lēmums bijis nedaudz sasteigts - bijis jāpieņem pēc parunāšanās ar draudzi. Viesturam Pirro līdz emeritūrai ir trīs gadi, viņš apstiprināja, ka šai laikā Agrita Staško kā evaņģēliste kalpos vispirms šai draudzē.
Agrita Staško, evaņģēliste, stāsta: “Šī tāda prieka vēsts, ļoti daudz saņēmu vēstules, telefona zvanus, tādu milzīgu cilvēku atbalstu nebiju iedomājusies.”
Usmas Svētā Pētera baznīca ir ar īpašu stāstu. Dievnams uzcelts 1936.gadā. Draudze to saņēma dāvinājumā, jo tās iepriekšējo baznīcu, kas šai vietā bija no 1704.gada, Latvijas valsts atzina par tik unikālu, ka to pārveda uz tolaik jaunizveidoto Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Kurzemes sētu Rīgā.
Draudze ar Agritu saauga no tā brīža, kad pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tur atjaunojās ne tikai draudze, bet burtiski no iznīcības rokām kopīgiem spēkiem tika izrauta arī pati ēka. Gadu laikā te izveidojušās noturīgas tradīcijas, īpašu akcentu liekot uz kopīgiem ģimeņu pasākumiem un labdarību.
