Hanzas vēstures dokumenti iekļauti UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) pārstāve Ilze Greiškalna.
Kopīgā Vācijas, Beļģijas, Dānijas, Igaunijas, Polijas un Latvijas dokumentārā mantojuma nominācija "Hanzas vēstures dokumenti", ko veido 21 dokuments, ļauj izprast, kā Hanzas tirgotāju savienība, ko veidoja aptuveni 200 pilsētu plašs tīkls, ietekmēja Ziemeļeiropas reģiona attīstību no 12. līdz 17.gadsimtam.
Divi no nominācijas dokumentiem glabājas LNA, kura direktore Māra Sprūdža akcentē, ka šie dokumenti ir unikāla dokumentārā liecība, kas raksturo Hanzas ekonomikas organizāciju un darbības formas tās tirdzniecības ceļu tālākajā austrumu punktā - Novgorodā, kur līdz 15.gadsimta beigām, kad Novgorodu sev pakļāva Maskavas cars, atradās viens no nozīmīgākajiem Hanzas tirdzniecības kantoriem.
Pirmais dokuments ir 1259. līdz 1263.gada tirdzniecības līgums starp Novgorodu un vācu pilsētām, un Gotlandi. LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva direktors Kārlis Zvirgzdiņš skaidro, ka noslēgtais līgums ir īpašs arī ar to, ka tajā noraksta veidā ietvertais 1191. līdz 1192.gadā kņaza Jaroslava Vladimiroviča noslēgtais tirdzniecības līgums ir uzskatāms par pirmo līdz mūsdienām saglabājušos rakstisko vienošanos starp Gotlandi, Ziemeļvācijas tirgotājiem un Krievzemi.
Pēc viņa paustā, otrais dokuments ir Nogorodas kantora noteikumi jeb šrāgas 1295.gada redakcijā, kas parāda pārvaldes struktūras attīstību Hanzā 13.gadsimtā. Dokuments drīz pēc izgatavošanas nonācis Rīgas rātes lietošanā un kopš tā laika ir daļa no vēsturiskā Rīgas pilsētas arhīva.
Lēmums iekļaut nomināciju UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" reģistrā tika pieņemts 18.maijā Parīzē UNESCO Izpildpadomes 216. sesijā.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane akcentē, ka programma "Pasaules atmiņa", kas ir izveidota 1992.gadā ar mērķi apzināt un saglabāt cilvēces atmiņu, kura fiksēta gravējumos, zīmējumos, grāmatās, dokumentos, vēstulēs, video vai audio ierakstos vai jebkādā citā informācijas nesējā, atspoguļojot kādu kultūrā un vēsturē būtisku notikumu vai pavērsienu, izceļ pasaules dokumentārā mantojuma saglabāšanas nozīmīgumu, apzina vērtības un sekmē to pienācīgu saglabāšanu, izpēti un interpretāciju, kā arī veicina pieejamību un sabiedrības.
Foto: Latvijas Nacionālais arhīvs
